Joprojām bez vēstures kopsaucējiem
Iepriekšējās nedēļas nogalē daudzi Latvijas iedzīvotāji, kurš ar pārsteigumu, kurš ar sašutumu, secināja, ka valstī ar vērienu un bez valsts tiešas līdzdalības tiek atzīmēts 9. maijs. Dienas garumā tikai Rīgā dažādos pasākumos piedalījās ap 220 tūkstošiem cilvēku, bet socioloģiskās aptaujas liecina, ka daļā bijušās PSRS, it īpaši Krievijā, 9. maijā svinēto Uzvaras dienu par saviem svētkiem uzskata 52% rīdzinieku. Puse valsts galvaspilsētas iedzīvotāju. Vēl bija mazāka mēroga pasākumi Liepājā un Daugavpilī, pusoficiālas un neoficiālas sanākšanas daudzviet citur Latvijā utt. Var pieņemt, ka vismaz ceturtā daļa Latvijas iedzīvotāju, galvenokārt nelatvieši, taču ne tikai, pieminēja tieši Uzvaras dienu.
Vienlaikus vairākumā gadījumu šie pasākumi noritēja bez ekscesiem, iztiekot ar minimumu Krievijas simbolikas un pat bez izlēcieniem pret Latvijas valsti, kurus jau iedīgļos centās novērst paši organizatori. Kopaina gluži vai idilliska, ja vien neņem vērā faktu, ka oficiālie II Pasaules karā kritušo atceres un arī Eiropas dienas pasākumi, kuros piedalījās Latvijas valsts amatpersonas, palika gandrīz nepamanīti un to dalībnieku kopskaits sasniedza labi ja dažus tūkstošus cilvēku. Gan tādēļ, ka aizsaulē esošo pieminēšana vismaz Latvijā tomēr ir privāta lieta, gan tādēļ, ka Eiropas dienas jēga ir skaidra tikai retajam, un arī pati Eiropa nav iecienītākais tēls plašās tautas masās. (Pie tā gan vainojama ne jau Eiropa, bet visu Latvijas valdību pārcentība, soļojot tās virzienā.)
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv