Kā tapa Seda. V
Vēl nedaudz mums atlicis no 1954. gada faktiem un skaitļiem, kurus apkopojis Jānis Cunskis, pēc tam dosimies iekšā Sedas ciematā un ar kūdras ieguvi saistītajās lietās jau 1955. gada atskaišu labirintos...
Labākie Sedas strādnieki 1954. gadā
Nedaudz žēl, ka pieminēti izcilnieki vien ar uzvārdu un vārda pirmo burtu, iespējams, ar pilnu vārdu kādu no viņiem Liesmas lasītājs varētu atpazīt. Starp citu, man palaimējās šajā nelielajā sarakstā atrast pat savu attālu radinieku, kurš pēc darba Sedā vēlāk pārcēlās uz otru kūdrinieku ciematu Valmieras novadā – Zilokalnu, arī tur čakli pastrādāja gan valsts darbā, gan savā saimniecībā pašā Zilākalna pakājē līdz pat sava kārtīga darba vīra mūža galam.
Tātad labākie: I. Sļepuha, I. Naumovs, H. Virsis, V. Vorons, A. Ļevočkina, J. Gavars, V. Kušners, V. Pavlovičs, E. Kozmeijers, I. Semjonovs, V. Japoļins, M. Seņina, R. Sirmais, N. Plohihs, K. Judenkovs, S. Skaistkalne, D. Korjavčenko, I. Borisenko, P. Sobajevs, E. Gromovs, L. Mikka, A. Noviks.
PAŠIEM SAVA TRIUMFA ARKA! Savulaik, ciemata pirmsākumos, Sedā pie iebrauktuves ciematā no Strenču puses bija uzbūvēta pat šāda lepna triumfa arka. Sedas bibliotēkas arhīva foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv