Kā tapa Seda. VII
Pieļauju, daļa lasītāju atviegloti uzelpos, uzzinot, ka šodien beidzas, manuprāt, tomēr ļoti interesantais, faktiem un skaitļiem piesātinātais vēsturiskais apraksts par to, kā savulaik izveidojās tagadējā Sedas pilsēta, toreiz – kūdrinieku ciemats.
Taču – vēsturi vajag cienīt. Par visu šo ļoti skrupulozo informāciju liels paldies informācijas apkopotājam, šķirotājam un vērtētājam Jānim Cunskim. Viņa sagatavoto materiālu man atlika tikai nedaudz apčubināt, padarīt lasāmāku.
Esam nonākuši pie Sedas ciemata un kūdras ieguves lietām 1956. gadā. Tieši togad celtniecības pārvaldes struktūrā bija pārmaiņas – tika uzsākta kūdras rūpnīcas Lielais būvniecības darbi, kas atradās Zilākalna tuvumā – 45 kilometru attālumā no Sedas kūdras fabrikas būvēm un celtniecības pārvaldes. Pēc vairākkārtējas plāna (naudas izteiksmē) koriģēšanas tas tika noteikts 16550 tūkstošu rubļu apjomā (1954. gada plāns bija 15120 tūkstoši rubļu), tai skaitā Sedas iecirknim 12750 tūkstoši rubļu, bet iecirknim Lielais – 3700 tūkstoši rubļu.
SEDAS SPOŽUMS. Pilsētiņas lepnums, protams, ir joprojām vizuāli lieliskais kultūras nams, tā būve gan pabeigta 1959. gadā. Tiesa, šobrīd šai lepnajai ēkai ļoti nepieciešams jumta remonts, kura tāme rakstāma sešos ciparos eiro...
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv