Kad bijām kā viena ģimene
Šomēnes aprit 25 gadi kopš 1991. gada barikādēm, kad Baltijas valstu iedzīvotāji drosmīgi iestājās par savu brīvību. Lai veicinātu tā laika atmiņu saglabāšanu un vēstures tālāknodošanu, Ministru kabinets aicināja ikvienu pagājušās nedēļas nogalē doties uz kādu no piecām atmiņu studijām, kuras darbojās Rīgā — Latvijas Universitātē, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā un Rīgas Centrāltirgus sakņu paviljonā, Liepājas Universitātē un Vidzemes Augstskolā Valmierā, un videokameras priekšā izstāstīt savu barikāžu stāstu.
Tie tiks apkopoti un nodoti Latvijas Nacionālajam vēstures muzejam tālākai saglabāšanai, savukārt spilgtākie tiks iekļauti filmā, kas pirmizrādi piedzīvos 20. janvārī barikāžu atceres pasākumā Ministru kabinetā.Ceturtdienas pēcpusdienā atmiņu vakars Vidzemes Augstskolas Tērbatas ielas namā sākās ar ViA rektora Gata Krūmiņa lekciju Barikāžu nacionālais un starptautiskais konteksts. Ko zinājām un nezinājām, kas noslēdzās ar secinājumu, ka ne vienmēr ienaidnieks meklējams aiz robežas — visbiežāk tas ir tepat starp mums un raujas pie varas visiem iespējamiem līdzekļiem.Tad kameru priekšā sēdās vīri no Lēdurgas, lai dalītos atmiņās par to dienu notikumiem. Lai arī katrs atcerējās savu stāstu, visos tajos izskanēja vairākas kopējas atziņas — gan par saviļņojošo vienotības sajūtu, gan par to, lai nekad vairs nebūtu bezpalīdzīgi jāklausās, kā virs galvas svelpj lodes, un jāredz nošauto asinis.«Tolaik neviens nezinājām, kas tā tāda brīvība, vienkārši gribējām būt saimnieki savās mājās,» atcerējās autobusa šoferis Andris. «Tās emocijas nav iespējams izstāstīt — bijām kā viena ģimene. Nākamajām paaudzēm novēlu, lai tādas briesmas nekad neatkārtotos. Brīvība, ko mēs atkārtoti esam dabūjuši, jauniešiem jānosargā, jo viņi mūsdienās ir daudz gudrāki un izglītotāki.»
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv