Kad taisnība augstāka par draudzību
Krieviem ir paruna, ko latviski varētu tulkot apmēram tā: lai cik stipra būtu draudzība, tomēr taisnība dārgāka. Tīrās sakritības pēc šo aksiomu nākas lietot viena Latvijas dižuzņēmuma sakarā. Jo Latvijas gāzes akcionāru vidū arī Krievijas kompānija Gazprom.
Dažu pēdējo mēnešu laikā aktualizējusies tēma par to, ko Latvijas valsts grib un likumīgi var darīt Latvijas gāzes plašajā monopolsaimniecībā, par kuru lielākā noteikšana pagaidām tomēr privātkapitālam no tuvākām un tālākām ārzemēm, un ko tai, lai cik tas liktos nepatīkami, tomēr mūsu valstij tur akcionāru vairākums neļaus darīt.
Septembrī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padome ne bez minstināšanās, taču lēma par gāzes pārvades sistēmas un Inčukalna pazemes gāzes krātuves lietošanas noteikumiem. Šim lēmumam vispirms bija jādod zaļā gaisma Latvijas gāzes lietotājiem izmantot alternatīvu gāzes piegādi no Lietuvas. Tiesa, jau toreiz Latvijas gāzes jaunais valdes priekšsēdis Aigars Kalvītis brīdināja no starptautiskas tiesvedības, jo tikai Latvijas gāzei — tā noteikts uzņēmuma Privatizācijas līgumā — pieder ekskluzīvas tiesības tirgot gāzi Latvijā līdz 2017. gada aprīlim. Pretējs viedoklis, uzskatot Lietuvas gadījumu ārpus līguma darbības lauka, bija Ekonomikas ministrijai.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv