Kamēr kaimiņu var sadzirdēt
Dzirdot par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) rosinājumiem atsākt administratīvi teritoriālo reformu, gandrīz vai gribētos nodziedāt populāras dziesmas rindiņu: «...Un sākas viss no gala».
Taču, nedaudz ielūkojoties ministrijas piedāvātajos skaitļos, pie cik atšķirīga rezultāta pašvaldības ir novedusi 2009. gadā it kā pabeigtā teritoriālā reforma, jautra dziedāšana nesanāk. Par nepārdomātu vai līdz galam nepadarītu darbu liecina jau tas, ka 38 novadu paš-valdībās ir mazāk par 4000 iedzīvotājiem, kaut gan likumā noteikts, ka jābūt vismaz šim skaitam. Turklāt secināts, ka pašlaik 80 procenti valsts iedzīvotāju dzīvo vai nu lielajās pilsētās, vai lielajos novados; 38 mazajās pašvaldībās tikai 5 procenti. Mazais iedzīvotāju skaits savukārt būtiski ietekmē pašvaldību nodokļu ieņēmumus, kur atšķirības ir milzīgas. Tā zemākie ieņēmumi ir 259 eiro uz vienu iedzīvotāju gadā, bet lielākie 621 eiro. Atšķiras arī finansējums no ES fondiem. Mazajos novados tas ir 461,1 eiro vidēji katram iedzīvotājam, lielajās 637,4 eiro. Nav pat jāmēģina apšaubīt realitāti, ka pašvaldības, kurās nauda ienāk mazāk, attiecīgi mazāk pilnvērtīgi spēj nodrošināt saviem iedzīvotājiem likumos noteiktās funkcijas. Izrādās pat, ka divas trešdaļas pašvaldību bez dotācijām no turīgākajām vietvarām savas funkcijas vispār nespētu izpildīt. Turklāt mazās pašvaldības milzu daļu no ieņēmumiem iztērē administratīvajiem izdevumiem vien. Izteiksmīgi atšķirīgi šajā ziņā ir skaitļi tepat kaimiņos: mazajam Raunas novadam administratīvie izdevumi uz iedzīvotāju gadā ir 168,5 eiro, bet Cēsu novadam 46,8 eiro.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv