Karš ar ēnu ekonomiku
Pa Latvijas Republikas likumdevēja — Saeimas — gaiteņiem pašlaik ceļo plāns ēnu ekonomikas apkarošanai. Atbilstoši dažādām aplēsēm pēdējā — tā ekonomikas daļa, kas netiek uzskaitīta oficiālajā statistikā, — veido 25-30% visas Latvijas tautsaimniecības. Un, tā kā pastāv iespēja, ka ģeopolitiskās situācijas (t.i., attiecību sarežģīšanās ar Krieviju), kā arī eirozonas un Eiropas Savienības problēmu dēļ Latvijas ekonomiku gaida ne tās vieglākās dienas vai pat gadi, Finanšu ministrija un citas atbildīgās iestādes ir sākušas izrādīt patiesu un neviltotu interesi par ēnu ekonomiku. Tā ir iespēja papildināt valsts budžetu, kā arī, ko tur liegties, uzlabot statistiku vai vismaz nepieļaut tās lejupslīdi.
Šeit gan jāpiebilst, ka ēnu ekonomika ir nūja ar diviem galiem. Ja raugās no valsts viedokļa, tad aplokšņu algas, nodokļu nemaksāšana, nereģistrēta uzņēmējdarbība un citas līdzīgas parādības, protams, kropļo konkurenci vai samazina ienākumus valsts budžetā un tātad iespējas finansēt dažādus pasākumus, tajā skaitā iespējas palielināt sociālos izdevumus. Savukārt, ja raugās no iedzīvotāju vairākuma viedokļa, tad maciņi jau tāpat ir plāni, tamdēļ pret darījumu «drusku vairāk, taču bez nodokļiem» iebildumi ir tikai retajam. Tāpat daudziem nelielajiem uzņēmējiem aplokšņu algas ir izdzīvošanas jautājums, tamdēļ sabiedrībā valda viedoklis, ka labāk lai maksā aploksnēs, nekā izput paši un atstāj bez darba cilvēkus. Doma, ka nodokļus maksās katrs tantuks, kurš pārdod kaimiņiem paša slauktu pienu vai vistu olas, vispār šķiet absurda, jo padara visu šo nosacīto uzņēmējdarbību bezjēdzīgu.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv