Kas ar mums noticis jeb Man tas ir interesanti

Bet vēsture kā zinātne balstās uz noteiktām likumsakarībām, tās izpētes pamatā ir vēstures avoti. Ikdienišķā nozīmē — saprotam, kas noticis ar cilvēci kopumā. Tagad, atšķirībā no padomju laika, kad gāju skolā, vēsture kļuvusi daudz personiskāka, ietverot arī dzimtas, personības, senču vēsturi. Atšķirība no citām zinātnēm: ne katrs sevi uzskata par speciālistu, piemēram, ārstniecībā, bet par vēsturnieku kaut kādā mērā sevi uzskata gandrīz katrs, īpaši finansējuma devēji... No vienas puses, tas zināmā mērā veicina vēstures profanāciju, no otras — veicina attīstību, viedokļu daudzveidību. Man liekas, sabalansētībai jābūt, līdzsvaram.

D. Var piebilst, ka cilvēkam, kas nav saistīts ar vēsturi, paliek apslēpts tas, cik laika, prasmes un pūļu jāpieliek, lai varētu strādātu kā vēsturnieks. Piemēram, lai lasītu dokumentus rokrakstā, senās valodās. Izlasi un varbūt pat saproti tekstu, bet — ar to nepietiek, jo ir jāsaprot konteksts, notikumi jāievieto plašākā ainā. Bieži vien tas izmaina redzējumu uz vēsturi. Vēsturnieka profesija ietver sevī šos dažādos aspektus.

Vai paaudžu laikā tajā daudz kas mainījies?

T. Vēstures zinātne mainās līdz ar tehnoloģijām, attīstās jaunas palīgdisciplīnas, un tas izraisa nepieciešamību daudzas lietas pārskatīt. Vissaprotamāk tas jūtams arheoloģijā. Ideālais variants: nekas nav jārok. To, kas izrakts agrāk, izpētīts, ir svarīgi kataloģizēt, lai no jauna ievadītu zinātniskajā apritē. Valmieras muzejs jau daudzus gadus rīko jauno vēsturnieku zinātniskos lasījumus. Tur jaunie pētnieki parādījuši, ka jau agrāk izraktais kultūrslānis ar jaunākām metodēm tiek pārskatīts, un tas satur ļoti daudz dažādas informācijas, tāpat arī citās vēstures nozarēs. Cilvēkiem parasti paliek neredzams vēsturnieku ieguldītais darbs, lai, piemēram, apgūtu daudzas svešvalodas, paleogrāfiju un līdzīgas lietas, lai ļoti kvalitatīvi varētu piedalīties izpētē. Lai gan augstskolā daudz ko no tā māca, jāņem vērā, ka pasūtījums būs šaurs, līdz ar to ir ļoti maz cilvēku ar šīm prasmēm. Jaunībā izvēlas pieprasītākas lietas. Lai gan — Valmieras vēstures izcilais pārzinātājs Laimonis Liepnieks bija lielisks piemērs, kā daudzko var apgūt pašmācības ceļā. 

TĒVS UN DĒLS. Divi valmierieši, kurus vieno ne tikai ģimenes saites, bet arī intereses, mūža aizraušanās un profesija. Karstā jūlija dienā Valmieras muzeja pagalmā pie Valtera namiņa — Cēsu Vēstures un mākslas muzeja vēsturnieks, Vidzemes Augstskolas docents, vēstures doktors TĀLIS VIGO PUMPURIŅŠ un Valmieras muzeja vēsturnieks, vēstures maģistrs DĀVIS PUMPURIŅŠ. Ārijas Romanovskas foto