Kas mainīsies aiz restēm
Kaut gan sabiedrība patlaban sadalījusies divās teju vai karojošās nometnēs ne vairs pēc etniskās piederības, bet gan Āfrikas bēgļu uzņemšanas piekritējos un pretiniekos, bez ievērības nav palicis arī Tieslietu ministrijas (TM) paziņojums par jaunu cietumu celtniecību ne vien Liepājā, bet arī Latgalē, Pierīgā, Olainē un Vidzemē (Valmierā?), izraisot interneta komentētāju sašutumu — «kā tā var, skolas slēgs, cietumus būvēs, cik miljonu celtniecības otkatos neieripos atbildīgo ierēdņu kabatās; Eiropa pieprasa cilvēcīgus apstākļus, ja gadījumā jāapcietina kāds no Āfrikas bēgļiem» un tādā garā.
Pirmajā brīdī tiešām šķiet — vai tad valstī vairs nav svarīgāku jautājumu par ieslodzījuma vietu modernizāciju un kāpēc noziegumu pastrādājušam indivīdam būtu jāmīt labākos apstākļos nekā vairumam Latvijas pensionāru. Tomēr, atliekot malā emocijas, ir daži bet — nevar ignorēt faktus, ka daļa ieslodzījuma ēku būvētas vēl cariskās Krievijas laikā 19. gadsimtā (vecākā 1833. gadā), bet pārējās padomju gados; ka cietumu infrastruktūra ir neefektīva un prasa lielus personāla resursus ieslodzīto apsargāšanai un uzraudzībai; ka joprojām katastrofāli trūkst kameru, kurās izvietot par smagiem un sevišķi smagiem noziegumiem notiesātos, lai tie neapdraudētu pārējos notiesātos un ieslodzījuma vietu darbiniekus.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv