Kas par daudz, tas par skādi jeb kā Andropovs atturībnieku pazudināja
Ka stipro dzērienu lietošana lielākos apjomos nenoved pie laba gala, ir zināms sen, un apzinīgāki ļaudis gadījumos, kad zaļais pūķis ilgākā laika posmā sāk ņemt virsroku nevienlīdzīgajā cīņā, parasti necenšas karot līdz pēdējam malkam, bet gan nozust no karadarbības zonas. Ar zaļo pūķi nereti ir karojušas arī veselas valstis, un pēdējais šādas karadarbības piemērs ir PSRS līdera Jurija Andropova izsludinātais sausais likums. Vismaz teorētiski ļaudīm, kuri šī sausā likuma darbības laikā vēlējās izkarot arī savu personisko karu ar zaļo riebekli, vajadzētu būt atvērtām visām durvīm un bruģētam ceļam uz uzvaru, lai gan praksē ir gadījušās arī situācijas, kad šis pieņēmums neatbilst patiesībai.
Stāsts ir par kādu kāzu, dažādu jubileju un citu pasākumu fotogrāfu, kuram minētajā laikā radusies personiska vēlme distancēties no karadarbības zonas. Fotografēšana, kā jebkura māksla, mēdz būt arī visai bohēmiska padarīšana, bet bohēma ilgtermiņā nenāk par labu aknām un ģimenes dzīvei. Minētais pilsonis mērķu sasniegšanai vērsies pie kāda tautas dziednieka, kurš veicis tikai viņam saprotamas manipulācijas un strikti noliedzis tuvošanos stiprajai dzirai kāda tur termiņa laikā. Pēc tam vairāk negribēšoties un varēšot dzīvot ilgi un laimīgi. Metodei ar reālu ārstniecību visticamāk bija maz saistības, galveno lomu atvēlot pašiedvesmai. Ja cilvēks tic tam, ko dara, tad viņam arī izdodas iecerētais, bet, ja netic, tad labākajā gadījumā viss paliek pa vecam.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv