Katrs savos ierakumos
Šodien aprit jau 73 gadi, kopš Eiropā beidzās Otrais pasaules karš, kurā dzīvību zaudēja vairāk nekā 60 miljoni abu pušu karavīru un civiliedzīvotāju, taču kritušo un bojā gājušo piemiņa joprojām tiek godināta dažādos datumos. Eiropas valstīs tas ir 8. maijs, kad 1945. gadā ASV Bruņoto spēku virspavēlnieka ģenerāļa Dvaita Eizenhauera štābā Reimsā, Ziemeļfrancijā, tika parakstīta vienošanās par nacionālsociālistiskās Vācijas karaspēka beznosacījumu padošanos visās frontēs, bet bijušajā Padomju Savienībā Uzvaras diena tiek svinēta 9. maijā, jo, būdams neapmierināts, ka padošanās akts ir parakstīts Rietumu sabiedroto, nevis padomju virspavēlniecības štābā, Padomju Savienības vadītājs Josifs Staļins panāca, ka šo vienošanos pasludināja par «iepriekšēju kapitulācijas aktu» un Vācijas vispārējo kapitulāciju nākamās dienas vakarā pl. 22.43 vēlreiz ratificēja PSRS maršala Georgija Žukova štābā Karlshorstā Berlīnē.
Varētu domāt — kāda starpība, kurā datumā atzīmējam uzvaras svētkus, jo būtība taču nemainās, ja vien daži spēki, ko mēdzam dēvēt par piekto kolonnu, tos necenstos izmantot sabiedrības šķelšanai. Tā uz biedrības 9.may.lv pieteikto gadskārtējo 9. maija pasākumu Rīgā pie Uzvaras pieminekļa, kā mērķi norādot fašisma sagrāves svinēšanu, Latvijas politiski represēto apvienība atbildei pieteikusi gājienu ar mērķi atcerēties PSRS vardarbīgo Baltijas valstu okupācijas faktu, un, lai arī ar katru gadu Otrā pasaules kara dalībnieku skaits sarūk, viņu pēcteči un mantinieki turpina dzīvot katrs savos ierakumos.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv