Vai visi nonāk pie Dieva, kas ir dzīvo augsti teicams mūžīgi? Augšāmcelšanās notikums nav tikai nāves pārtraukšana, atgriešanās dzīvībā, bet tā ir jauna dzīve, tas ir jauns radījums. Tas ir spēks, kas parādās pārmainītās dzīvēs, kas top redzamas uzticamās laulībās, nabagu paēdināšanā, savstarpējā piedošanā, kur cilvēki pārstāj ienīst un skaust, rakstīt žultainus un agresīvus komentārus internetā. Tas parādās mīlestības rūpēs par otru, līdzcietībā, klātbūtnē un savstarpējās aizlūgšanās par nelaimē nonākušajiem. Tās ir reālas pārmaiņas nevis vārdos, bet cilvēku dzīvēs, tā ka var sacīt «tas ir gluži kā cits cilvēks». Un kā gan ne? Kristus augšāmcelšanās ir fakts, tā ir īsta, kuras spēks rada pie tiem, kas tic, jaunas sirdis, jaunu dabu, pārveidotu raksturu. Tā ir dzīve kopā ar Dievu, kurā Dievs turpina mūs tīrīt no vecās dzīves un grēcīgu paradumu atliekām. Ir labi atrast Dievu, kurš dzīvs, lai varam dzīvot drošā cerībā, atraisīti no nāves baiļu verdzības. Tikšanās ar augšāmcelto pie tukšā kapa neapšaubāmi noved pie citas dzīves, kas vairs nav iemācīta kristīga ētika jeb jauna morāle, tā ir izmainīta sirds, piedzīvota Dieva mīlestība, gara brīvība un vēlme tajā dalīties ar citiem.
Kaps ir tukšs. Kur atrast dzīvo Kristu? Tur, kur svin Viņa augšāmcelšanos. Svētdiena (kr.val. воскресенье). Tie ir nemitīgi svētki Baznīcā, kuru Kristus dibinājis, lai mēs Viņu varam tajā atrast un piedzīvot. Kā sacījis Mārtiņš Luters: «Kam jāatrod Kristus, tam vispirms jāatrod Baznīca.» Tik tālu, cik es Viņu pazīstu, es varu teikt: «Es esmu laimīgs!» Gods, slava un pateicība Augšāmceltajam!