Kocēnos aug vajadzība pēc vietām dārziņos

Pirms daudziem gadiem ēka, kurā tagad iekārtojusies jaunā grupiņa, jau tika būvēta kā dārziņš, taču bērnu skaits ar laiku samazinājās, visu ēku atvēlēt pirmsskolas iestādei vairs nebija izdevīgi, un dārziņš tika pievienots Jaunburtnieku skolai. «Pīlādžos» ienāca pagasta pārvalde, pasts, sociālais darbinieks, daudzus gadus darbojās automodelisti.

«Pīlādžos» nu dzīvo «Pīlādzīši»

Taču, kā saka, viss plūst, viss mainās. Situācija atkārtojās. Jaunburtnieku skola tika slēgta, bērniem atkal nācās meklēt jaunas mājas, un dārziņam atvēlēja automodelistu līdz šim izmantotās telpas. Visu vasaru, pašvaldībai tam piešķirot lielus līdzekļus, notika remonts (kopš ēka tika uzcelta, šo konkrēto telpu uzturēšanai nekas netika darīts). Nu visiem – vecākiem, bērniem, iestādes personālam – par rezultātu prieks.

«Jaunajās telpās jūtamies ļoti labi. Tās ir plašas, gaišas, ne salīdzināt ar tām, kas bija skolā. Pat īpašā aura te saglabājusies. Tā kā lielākā daļa audzēkņu dzīvo tepat Bērzaines centrā vai tuvējās viensētās, vecākiem vairs nav jādomā, kā līdz dārziņam tikt,» stāsta grupiņas audzinātāja Jolanta un auklīte Gunita, kura pirms gadiem te strādājusi par audzinātāju. «Gan brokastis, gan pusdienas kopā ar launagu mums pieved no Dikļiem, vienīgi trauki jānomazgā, bet to izdara trauku mazgājamā mašīna. Mums viss ir nodrošināts, vienīgi pagaidām nav rotaļu laukuma, toties priecājamies, ka no iepriekšējiem gadiem joprojām izmantojama ir āra nojumīte.»

«Bērzaines grupiņā ir 21 bērns, un, manuprāt, pašlaik tas ir optimālais audzēkņu skaits. Tā kā bērnu vecuma amplitūda liela – no 1,3 gadiem līdz pirmsskolas vecumam, ar mazajiem diferencēti strādā trīs audzinātājas – Jolanta, Zane un Santa, kura pasniedz sportu un mūziku. Taču ir cerība, ka nākamajā mācību gadā tajā pašā ēkā varētu izmitināt arī otru grupiņu, kas dotu iespēju gan samazināt bērnu vecuma atšķirības, gan nedaudz atslogot dārziņu Kocēnos, kur pieprasījums pēc vietām ir un vienmēr bijis liels. To apmeklē arī Valmieras bērni, kas dārziņā sākuši iet, sākot no mazās grupiņas. Cenšamies vispirms nodrošināt vietu novadā deklarētajiem bērniem, izveidojām arī savu iekšējo komisiju, kurā darbojas gan vecāku, gan domes pārstāvji. Ja vietas paliek pāri, atvēlam valmieriešiem. Šajā mācību gadā dārziņā tika uzņemti tikai vietējie. Jaunās ģimenes pērk dzīvokļus, būvē mājas, un Kocēnos bērni ir,» stāsta «Auseklīša» vadītāja Līga.

«Auseklītī» domā par attīstību

Novada pašvaldība rūpējas, lai arī pirmsskolas izglītības iestādēs viss nepieciešamais tiktu sagādāts. Vecāko bērnu grupiņās Kocēnos un Bērzainē (mantojums no Jaunburtnieku skolas) ir sarūpētas interaktīvās tāfeles, tāpat Rubenē ir labs nodrošinājums gan ar kadriem, gan ar materiāli tehnisko bāzi, ir arī savs projektors. Pavisam nesen Kocēnos izremontētas visas tualetes telpas, kas, kā vecāki izteikušies, nebija remontētas, kopš viņi paši dārziņā gājuši. «Izvērtējot iestādes darbību, esam uz papīra uzlikuši attīstības plānu, kas mums tuvākā gada laikā pakāpeniski jāīsteno. Piemēram, būtu vēlams likmes nodrošinājums logopēdam, jo bērnu ar runas defektiem, valodas attīstības traucējumiem diemžēl kļūst arvien vairāk. Šis jautājums pašlaik ir pašvaldības lemšanas stadijā, un cerības uz pozitīvu risinājumu ir. Gribas arī iekārtot un atjaunot rotaļu laukumus, kas gadu gaitā nolietojušies, tāpēc, lai neapdraudētu bērnu drošību, nojaukti pavisam. Esam piesaistījuši Jelgavas Lauksaimniecības universitātes studentus, topošos ainavu arhitektus, kuru bakalaura darba uzdevums tieši būs projektēt rotaļu laukumus bērnudārziem āra vidē. Jau bija atbraukusi grupa studentu ar kursa vadītāju, viņi pie šī projekta strādās visa gada garumā,» tuvākajā nākotnē ļauj ieskatīties «Auseklīša» vadītāja.

Pēc «Auseklīša» nolikuma obligātās programmas apguve notiek trijās vietās – Kocēnos, Bērzainē un Rubenē. Kopējais bērnu skaits «Auseklīša» dārziņos šajā mācību gadā ir 254 – tostarp Kocēnos 158, Rubenē 75 bērni, Bērzainē 21. (ielauzums)

Pārmaiņas bijušas veiksmīgas

Līdzīga situācija arī kaimiņos – Dikļos un Zilākalnā. Stāsta Dikļu pamatskolas direktore Lāsma Žagota: «Daudzus gadus esmu strādājusi par bērnudārza audzinātāju, kā arī piecus gadus par «Cielaviņas» vadītāju Dikļos. Tad nāca izaicinājums ar Dikļu pamatskolas direktora amatu, kurā esmu nu jau desmit gadus. Tā kā «Cielaviņā» un arī skolā bērnu skaits bija neliels, novada pašvaldība izlēma par pirmsskolas izglītības iestādes reorganizāciju, izveidojot J. Neikena Dikļu pamatskolas struktūrvienību «Cielaviņa» un Dikļu pamatskolas Zilākalna struktūrvienību. Es šīs pārmaiņas uztvēru pozitīvi, jo, kā iepriekš minēju, man jau bija saikne ar pirmsskolas izglītību, un arī Zilaiskalns bija pazīstams, jo vienubrīd Zilākalna sākumskola tika pievienota Dikļu skolai. Tā ka pārmaiņas ieviesās harmoniski – mūsu gadījumā viss notika veiksmīgi.»

Tātad pašlaik pastāv Dikļu pamatskola ar divām pirmsskolas izglītības struktūrvienībām, kuras vada Lāsma Žagota. Dikļu dārziņā darbojas trīs grupas – jaunākā no pusotra gada vecuma līdz trim gadiem, otra grupiņa no trim līdz četriem gadiem, trešā – piecus un sešus gadus veco bērnu grupiņa. Dikļos dārziņu apmeklē 49 bērni. Patīkamas telpas, vide, materiāli tehniskais nodrošinājums, rotaļu laukums, ir pat vecāku ierīkotas sajūtu telpas un takas – tas viss mazajiem rada piemērotus apstākļus ikdienas gaitām.

Savukārt Zilākalnā, kas atrodas tikai desmit kilometru attālumā no Dikļiem, darbojas divas grupiņas, kuras apmeklē 46 audzēkņi. Tur situācija ir atšķirīgāka. «Tā ir atbilstoša MK noteiktajām normām, bet darbiniekiem ir grūtāki darba apstākļi, jo kopā uzturas dažāda vecuma audzēkņi – četrgadīgie ir vienā grupā ar piecus un sešus gadus vecajiem. Protams, apmācību procesā bērni dalās – nodarbības notiek atsevišķā telpā. Kopā ar pašvaldību esam uzsākuši sarunas par iespējām šo situāciju uzlabot, un izskatās, ka nākamajā gadā pirmsskolas iestādei Zilākalnā varētu atvēlēt telpas vēl vienai grupai. Tā būtu iespēja nodalīt mazākos bērnus.»

Struktūrvienību vadītāju iepriecina iespēja realizēt un izjust, kā tas ir – virzīt bērnu no pirmsskolas uz sākumskolu. Lai bērni jau dārziņa vecumā iepazītos ar skolu, saprastu, kur kas atrodas, padarbotos ar datoriem, ar interaktīvo tāfeli, visu pagājušo mācību gadu bērni reizi nedēļā ar novada autobusu tika vesti uz skoliņu, kur viņiem sporta zālē skolotājas vadībā notika nodarbības. Direktore ir pārliecināta, ka tam ir arī rezultāts – šo mācību gadu pirmajā klasē sāka jau 15 audzēkņi, pie tam viņi ļoti ātri iekļāvās skolas vidē.

«Mūsu angļu valodas skolotāja Evija Kokarīte vada starptautiskos projektus, un paralēli Erasmus programma tika realizēta pirmsskolā. Visu pagājušo gadu mums bija sadarbības projekts ar Igaunijas, Lietuvas un Taurenes skolām. Ieguvums – pirmsskolas skolotājiem bija iespēja parādīt savu uzkrāto pieredzi, kā arī gūt pārliecību, ka nekas netiek darīts nepareizi, ka viss notiek likumsakarīgi un atbilstoši apstākļiem, ka esam ļoti kreatīvi, spējam iziet no jebkurām situācijām, ka ne vienmēr vajadzīgs liels finansējums, ka problēmas iespējams risināt elastīgāk. Ja pedagogiem ir šī atziņa, ka lielas lietas var notikt bez lielām naudām, viņi domā, meklē, un top TĀDI meistardarbi! Igaunijā, kur arī pirmsskolas izglītības iestādēs jau ieviesta kompetenču izglītība, reāli varējām redzēt, kā tā darbojas, līdz ar to notika pārnese – šogad arī mēs to esam sākuši. Mācību līdzekļi mums tagad ir dažādas mērkrūzītes, trauciņi, kas jāsaliek, jo principā tieši kompetenču modelis ļoti sadarbojas ar Montesori pedagoģiju, kas veicina katrā lietā ievērot savu kārtību. Un, ja šo konsekvenci bērnam iemācām jau no mazotnes, tas viņu disciplinē visu dzīvi. Iepriekš Erasmus projektā bijām kā dalībnieki, bet jaunajā kārtā esam sevi pieteikuši jau kā koordinatori. Esam gatavi arī pārbaudījumiem, kas vēl tikai nāks. Taču tie arī veido jaunu pieredzi. Mums ir iespēja uzņemt arī vairāk bērnu, īpaši Dikļos. Ja bērniņos radīsim ticību, pārliecību, mieru, labestību, viss būs kārtībā.»

Vēl Lāsma Žagota pastāstīja, ka pirmsskolas iestādes savā starpā veiksmīgi sadarbojas, vienlaikus apzinoties, ka visi nav vienādi, ka katra teritorija attīstījusies atšķirīgi. Tas tiek attiecināts arī uz kompetenču izglītību: «Viena iestāde darbosies ar vieniem līdzekļiem, otra ar citiem. Būs arī iespēja pēc tam dalīties pieredzē.»

BĒRZAINES «PĪLĀDZĪŠI» ATPŪŠAS. Bērnu mieru sargā audzinātāja Jolanta. Ārijas Romanovskas foto

«Liesmas» pielikums «Ziemeļvidzemes līkločos» ir sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.