Ķoņu kalna svētki priecē mazus un lielus
Jūlija pēdējā nedēļā ik gadu notiek jau par tradīciju kļuvušie Ķoņu kalna svētki. Arī šogad kalna virsotni, piekāji un vēderu (karjeru) ieskandināja dziesmas, sportotgribētāju soļu dipoņa, aktieru balsis, bērnu čalas, izkapts švīksti zālē un strīķa metāls, jo notika šīgada jauninājums — pļaušana ar rokas izkapti. Bet visu pēc kārtas.
Mūsdienās pļaušana ar rokas izkapti daudziem jau šķiet eksotika, kaut gan izkaptij būtu jābūt katrā lauku mājā un pļaušanas prasmi vajadzētu ļaut apgūt jau pusaugu bērnam. Pirmkārt, savu sakņu dēļ, otrkārt, prasme veikt kādu darbu ir vērtība pati par sevi.
Ķoņu kalna svētki sākas ar vietējās folkloras kopas «Dzīne» dziesmām, kas gan slavina pļavas vasaras skaistumā, gan aicina uz darbiem, arī pļaušanu. Pļāvēju četrinieku, kas pieteikušies uz paraugdemonstrējumiem, pa ceļam dziedot pavada kupls atbalstītāju pulciņš. Pavisam skaisti, baltā krekla piedurknēm vējā karogojot, pirmo pļāvumu veic Atis Lielbārdis. Nākamais vāls gulst aiz slavenās Ķoņu pļāvējas Lūcijas Bētakas izkapts. Slavenas tādēļ, ka Lūcija tiešām ir bijusi Latvijas pļaušanas sacensību uzvarētāja un piedalījusies pat pasaules čempionātā Vācijā! Un izkapts viņai arī īpaša, Latvijas vecākās paaudzes mūziķu un velobraucēju aprindās zināma ķonieša — Riharda Ozera, vijoļbūves meistara un Latvijas riteņbraukšanas čempiona — gatavota! Pēc tam savu vālu darina Agrita Gruzdiņa («Nekāds dižais pļāvējs jau es nav, kas nav, tas nav, bet pa svētdienām es pļauj, kas ir, tas ir!»). Četrinieku noslēdz azartisks valcēnietis Viktors Rutkovskis, kura vāls ir plats un gluds, var redzēt, ka pļauts ir daudz.
SPORTISKA AKTIVITĀTE. Viena no disciplīnām bija malkas kraušana, kas dalībniekiem un līdzjutējiem sagādāja pozitīvas emocijas.