Kopā veidojam iekļaujošu novadu

Aiz šiem jēdzieniem ir ļoti konkrēts jautājums – vai mūsu novadā ir pieejami pakalpojumi, kas palīdz cilvēkiem saglabāt cieņpilnu, aktīvu un drošu ikdienu? Viens no šādiem būtiskiem atbalsta veidiem ir dienas aprūpes centri. Tie ir sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas, kurās cilvēki – piemēram, seniori, personas ar invaliditāti vai garīga rakstura traucējumiem – dienas laikā saņem aprūpi, atbalstu un nodarbības, bet vakaros atgriežas savās mājās. Dienas centru pakalpojumi ir noteikti arī Latvijas normatīvajā regulējumā kā dienas aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju pakalpojumi.

Dienas aprūpes centri ir atbalsta punkti ģimenēm, iespēja senioriem un personām ar invaliditāti nezaudēt sociālos kontaktus, saglabāt prasmes un justies vajadzīgiem. Tie ir arī praktisks risinājums strādājošiem tuviniekiem, kuri ikdienā rūpējas par saviem vecākiem, bērniem vai radiniekiem ar īpašām vajadzībām. Dienas centra pieejamība bieži vien nozīmē iespēju sabalansēt darbu ar rūpēm par ģimeni.

Sabiedrībai kopumā šādi pakalpojumi nozīmē daudz vairāk nekā sociāla palīdzība. Tie mazina izolāciju un veicina iekļaujošu vidi, kurā cilvēks netiek atstāts viens ar savām grūtībām. Novados, kur iedzīvotāju skaits samazinās un sabiedrība noveco, dienas centru loma kļūst īpaši nozīmīga.

Jautājums par dienas centru pieejamību tādēļ nav tikai sociālās jomas speciālistu rūpe. Tas ir jautājums par to, kādu sabiedrību mēs veidojam – vai tā ir solidāra, atbalstoša un gatava pielāgoties cilvēku vajadzībām. Šajā rakstā skaidrosim, kam šie pakalpojumi nepieciešami un cik pieejami tie ir mūsu novadā.

Pēc brīvības atgūšanas, kad mainījās praktiski visas dzīves jomas, arī sociālā joma piedzīvoja ļoti būtiskas pārmaiņas un vispirms jau sabiedrības priekšstatos par līdzcilvēkiem, kam nepieciešams iekļaujošs atbalsts. Izpratne mainījās lēnām, un šis process turpinās.

Viena no pirmajām pieredzēm Latvijā ar dienas aprūpes centru pakalpojumu cilvēkiem ar demenci tika izveidota 2000. gadu sākumā Rīgā sadarbībā ar Stokholmas pilsētu. Vēl pēc gadiem desmit sociālos pakalpojumus paplašināja gan pašvaldības, gan arī nevalstiskās organizācijas, atverot senioru vai cilvēku ar īpašām vajadzībām atbalsta dienas centrus. Dienas aprūpes centru veidošana bieži tika īstenota, iedvesmojoties no starptautiskās pieredzes, pateicoties sadarbībai ar Skandināvijas un citu Eiropas valstu partneriem un ieviešot Latvijā sociālās iekļaušanas un deinstitucionalizācijas principus. Šis garais un grūti izrunājamais vārds saistās ar pilnīgi jaunu, līdz tam nebijušu principu apgūšanu un ieviešanu pēc tam, kad ilgos padomju gados gan senioru dzīve pansionātos, gan personām ar garīga rakstura traucējumiem bija gandrīz pilnīgi izolēta no pārējās sabiedrības. Deinstitucionalizācija atnesa jaunu skatu uz to, kā sabiedrībai būtu jārūpējas par visiem, kam nepieciešams atbalsts, un atskārsmi, cik daudz ir ieguvumu, ja sabiedrība to izprot.

Dienas aprūpes centri pakāpeniski tiek atvērti visā valstī – gan lielākās, gan mazākās pašvaldībās.

Valmieras novadā dienas aprūpes centrs senioriem Vaidavā, kas atvērts 2025. gadā, ir viens no jaunākajiem šāda veida pakalpojuma piemēriem reģionā. Papildus tam Valmieras novadā tiek nodrošināti dienas aprūpes centra pakalpojumi personām ar garīga rakstura traucējumiem un citām mērķa grupām Valmierā, Mazsalacā un Rūjienā.

Sīkāk par to saruna ar Valmieras novada pašvaldības Sociālo lietu pārvaldes vadītāju KAIJU MUCENIECI.

Kā rāda nosaukums, dienas centros var uzturēties tikai pa dienu?

Pareizi. Jāprecizē, ka Valmieras novadā ir dienas aprūpes centri, kas nozīmē, ka tajos tiek nodrošināta gan saturīga brīvā laika pavadīšana, gan atbalsts personīgās higiēnas nodrošināšanai, ja klientam tas ir nepieciešams.

Kas ir dienas centru apmeklētāji?

Dienas aprūpes centru «Niedres» Vaidavā var apmeklēt cilvēki pensijas vecumā, tai skaitā ar demenci. Centri «Laiva», kas atrodas gan Mazsalacā, gan Rūjienā, ir paredzēti cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, savukārt Valmierā centru «Solis» var apmeklēt gan personas ar garīga rakstura traucējumiem, gan arī bērni ar funkcionāliem traucējumiem. Atbalsts pašaprūpē tiks nodrošināts visos. Visi iepriekš pieminētie ir tie, kuri uzņem klientus ar Sociālo lietu pārvaldes izdotu lēmumu. Šobrīd dienas aprūpes centrus apmeklē 73 personas, bet skaits var būt mainīgs.

Jebkurš tur drīkst to apmeklēt vai tomēr ir zināma kārtība, kas to nosaka?

Aprūpes centri nav piemēroti katram, tāpēc vispirms sociālie darbinieki veic klienta funkcionālo spēju izvērtēšanu, lai saprastu, vai vispār šis pakalpojums ir piemērots konkrētajam cilvēkam. Primāri tad, ja cilvēks savu funkcionālo ierobežojumu dēļ nevar būt ekonomiski aktīvs un doties darba tirgū un viņam ikdienā ir nepieciešams atbalsts pašaprūpē. Lēmumu par pakalpojumu pieņem Sociālo lietu pārvalde, tāpēc ieteiktu vispirms sazināties ar Sociālo pakalpojumu nodaļas vecāko sociālo darbinieci Antru Frīdbergu, zvanot pa tālruni 25571882 vai rakstot uz e pastu: slp@valmierasnovads.lv  

Dienas centru apmeklējums ir visiem par brīvu?

Jā, 2026. gadā šis pakalpojums ir par brīvu.

Cik lielas finanses budžetā ik gadu paredzētas dienas centriem?

2026. gadā pašvaldība budžetā šim mērķim paredzējusi 277384 eiro.

Vai un kā atšķiras pašvaldības un citu organizāciju dienas centru darbība?

Pašvaldība ir deleģējusi nevalstiskajām organizācijām Latvijas Samariešu apvienībai un nodibinājumam «Fonds Iespēju tilts» nodrošināt dienas aprūpi personām ar garīga rakstura traucējumiem. Savukārt nodibinājums «Fonds Iespēju tilts» pēc savas iniciatīvas ir izveidojis dienas aprūpes centru senioriem un sadarbojas ar pašvaldību.

Teorētiski novada teritorijā varētu būt vēl kādi privāti dienas centri, kuri nav reģistrējušies kā sociālo pakalpojumu sniedzēji, jo varbūt nenodrošina sociālo aprūpi, bet ir pašpietiekami, nepretendē uz pašvaldības atbalstu, iesaista vietējos iedzīvotājus kādās saturīgās brīvā laika nodarbībās.

Vai dienas centri savā starpā sadarbojas?

Tā ir katra pakalpojumu sniedzēja un klientu brīva izvēle, ko atbalsta pašvaldība. Man ir zināms, ka centru klienti labprāt kopā svin svētkus vai paveic kādus darbus vidē, kurā uzturas. Pa reizei brauc ciemos arī ārpus novada teritorijas, jo šādu centru Latvijā ir daudz. Centru organizētajos svētkos un pasākumos tiek aicināti vietējās kopienas iedzīvotāji, savukārt dienas centru apmeklētāji labprāt piedalās dažādās sabiedriskajās norisēs. Kopumā ar katru gadu mēs kā sabiedrība kļūstam arvien iekļaujošāka.

Cik brīvi katrs no tiem var organizēt darbu pēc saviem ieskatiem vai tomēr visiem ir vienādi noteikumi? Kurš šo jomu pārrauga?

Nodarbību saturs ir pašu centru ziņā, pielāgots klientu vajadzībām un interesēm, taču attiecībā uz sociālo aprūpi ir jāievēro likums, Ministru kabineta un pašvaldības saistošie noteikumi. Katrā centrā ir arī savi iekšējie kārtības noteikumi.

Dienas centri ir samērā jauns pakalpojumu veids. Kad un kur Valmieras novadā atvēra pirmo dienas centru un kādi apstākļi to pamudināja?

Pirmo man zināmo dienas centru bērniem pirms daudziem gadiem Valmierā nodibināja biedrība «Kristīgais žēlsirdības centrs» ar mērķi atbalstīt bērnus un jauniešus, tostarp no riska ģimenēm. Diemžēl vairs nepastāv ne biedrība, ne dienas centrs. Apmēram 2012. gadā pašvaldība izveidoja pirmo dienas aprūpes centru, vēlākajos gados funkciju deleģējot nevalstiskajam sektoram.

Vai dienas centru novadā pietiek?

Šobrīd pietiek, bet, ja pieprasījums palielināsies, tad pašvaldības izveidotā infrastruktūra ļauj palielināt vietu skaitu.

Vai kaut kādā veidā tiek mērīta dienas centru lietderība, kvalitāte? Pēc kādiem kritērijiem nosaka to, vai cerētais mērķis ir īstenots?

Pats galvenais, lai būtu apmierināts klients. Ja klienta ģimenes locekļi var ik dienu mierīgi doties savās gaitās un būt droši, ka viņa tuviniekam ir nodrošināta pieskatīšana, aprūpe un socializācija, tad mērķis ir īstenots.

Vai mūsu sociālie darbinieki dodas pieredzes apmaiņā uz citām iestādēm Latvijā un ārzemēs? Kas ir tas, ko esam sasnieguši un kā mums vēl pietrūkst?

Kopš Latvijā sākās deinstitucionalizācijas process, darbiniekiem ir iespēja dažādos veidos iepazīt gan citu valstu pieredzi, viesojoties mūsu sadraudzības pilsētās Giterslo, Solnā un citur, gan apmeklēt jaunizveidotos aprūpes centrus tepat Latvijā. Pēdējos gados esam sasnieguši apbrīnojami daudz, ja ņem vērā, ka vēl pirms 8 – 10 gadiem nebija praktiski neviena dienas aprūpes centra Latvijā. Taču kvalitatīvs pakalpojums nozīmē arī to, ka tas ir pielāgots katra individuālajām vajadzībām. Te mums vēl ir uz ko tiekties!

Vai jūtams, ka palielinājusies sabiedrības izpratne par dienas centru lomu un nepieciešamību?

Jā! Sabiedrība pamazām pieņem atšķirīgo, tāpēc arī cilvēki ar īpašām vajadzībām jūtas iederīgāki – drošāki uz ielas, sabiedriskās vietās, izglītības iestādēs. Kad pienāk jaunas dienas rīts, mēs katrs dodamies savās gaitās – cits uz skolu, cits uz darbu, cits uz dienas aprūpes centru. Tas ir normāli.

Kā cilvēki uzzina par šādiem pakalpojumiem?

Pieņemu, ka dažādi – no sociālajiem darbiniekiem, plašsaziņas līdzekļiem, no radiem, draugiem. Varbūt kāds uzzinās tikai tad, kad izlasīs šo rakstu!

* * *

Dienas aprūpes centru pieejamība nav tikai sociāls pakalpojums – tā ir mūsu sabiedrības brieduma mēraukla. Valmieras novadā pēdējos gados paveiktais apliecina, ka ar mērķtiecīgu darbu un sadarbību iespējams radīt vidi, kurā cilvēks ar īpašām vajadzībām, seniors vai ģimene grūtā dzīves situācijā nejūtas viena. Dienas centri palīdz saglabāt pašcieņu, attīstīt prasmes un uzturēt sociālos kontaktus, vienlaikus sniedzot drošības sajūtu tuviniekiem. Tas ir ieguldījums ne tikai konkrētu cilvēku labklājībā, bet visas kopienas saliedētībā. Jo iekļaujošāku vidi veidojam šodien, jo stiprāku un cilvēcīgāku sabiedrību radām rītdienai.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta «Ziemeļvidzeme – mūsu nākotnes reģions» saturu atbild projekta īstenotāja SIA «Imanta info».Projekta Nr. 2025.LV/RMA/1.6.1/001