Kosmiskais parāds — blamāža un atpalicība
Varētu ironizēt: būdama Eiropas Savienības prezidējošā valsts, Latvija daudzās jomās ierindojas pēdējās vietās, bet šajās dienās vismaz kaut kā varējām būt pirmie. Proti, nesamaksājusi dalības maksu 1,3 miljonus eiro Eiropas Kosmosa aģentūrai (European Space Agency, ESA), Latvija kļūtu par pirmo valsti ES bez juridiskām attiecībām ar šo aģentūru. Maksājums bija jānokārto jau pērn, taču tika panākta vienošanās maksājumu uz gadu atlikt. Gads nu pagājis, miljons nav atrasts (šķiet, tā nopietni pat nav meklēts), un jau 31. janvārī aģentūra var ar Latviju pārtraukt jebkādu sadarbību.
ESA ir organizācija, kuras mērķis ir apvienot Eiropas valstu centienus kosmosa apgūšanā. Latvijas sadarbību ar šo aģentūru Ministru kabinets atbalstīja jau 2009. gada 5. maija sēdē, pilnvarojot izglītības un zinātnes ministri Tatjanu Koķi parakstīt Sadarbības līgumu. Sadarbības valstis darbojas projektos, kas tiek finansēti no dalības maksām (ir pat paredzēts, ka apmēram 90 procentus no iemaksātās summas katra valsts saņem atpakaļ savu projektu virzīšanai). Līgumu ar solījumu šādas iemaksas izdarīt parakstīja jau izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis.
Sajutuši iespēju šajā jomā attīstīt biznesu, Latvijā jau ir vismaz 30 uzņēmumi un institūti, kas darbojas vai vēlas darboties kosmosa izpētē. Viņiem ir izdevies kļūt par apakšpiegādātājiem dažādu valstu kosmiskajās programmās. Nu šie centieni var tikt, ja ne gluži pārsvītroti, tad piebremzēti, jo ESA pasūtījumus savu projektu realizācijā dod galvenokārt dalībvalstīm.