Kur graudi, kur pelavas
Kad nu visi saraksti iesniegti un kārtas numuri izlozēti, varam konstatēt, ka Latvijā partiju, kuras tīko iekļūt Eiropas Parlamentā, ir divas reizes vairāk nekā mūsu valstij paredzēto vietu skaits, taču atsevišķām politiskajām organizācijām tas nav bijis nekāds šķērslis savās priekšvēlēšanu programmās ierakstīt tādas apņemšanās, it kā mums Eiroparlamentā būtu atvēlēti nevis vien astoņi, bet veseli simt astoņi krēsli.
Nebrīnīsimies par Latvijas Krievu savienības nākotnes vīziju: «VIENOTA EIROPA – TAUTU SAVIENĪBA, kuras pamatā ir kopīgas humanitārās vērtības, ekonomika un kultūra – no Lisabonas līdz Vladivostokai!» jo šīs partijas līderi Ždanoka un Mamikins ar savu līdzšinējo darbošanos jau ir apliecinājuši, ka viņi tiešām darīs visu iespējamo, lai it kā mierīgas līdzāspastāvēšanas un kara draudu novēršanas interesēs Eiropai pievienotu Krieviju. Izbrīnu drīzāk izraisa Latviešu Nacionālistu apņemšanās noteikt visām ES dalībvalstīm vienotu minimālo pensiju, bērnu pabalstu, darba algu, panākt vienlīdzīgus lauksaimniecības maksājumus un tādā garā. Man nav nekādu iebildumu pret veselīgu nacionālismu, taču ticēt, ka bagātās ES lielvalstis būs ar mieru to visu finansēt, ir vairāk nekā naivi – tām pietiek pašām savu problēmu.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv