Kustoņi kustas visās malās
Uz Dikļu pagasta «Mežiņiem» INGŪNAS VALDMANES ģimene no Valmieras pievārtes ar visiem trušiem pārcēlusies pirms pāris gadiem. Māja pailgi bijusi tukša, un milzīgajā lapeglē pagalma vidū, cilvēku netraucēta, pa vakariem ūjinājusi pūce. Vieta uzreiz atzīta par labu gan pašiem, gan trušiem. Tagad tā ir Ingūnas Miera osta. Tiesa, svešinieki, manuprāt, to atzītu par diezgan nemierīgu vidi, kur visas malas kustīgas dzīvības pilnas.
Sētā rosās četru, pat piecu paaudžu cāļi. «Par vistu vairošanās spējām mums nav jāšaubās. Daudzi sūdzas, ka viņu vistas neperē, — manā mājā perē visas pēc kārtas, ļauj tikai,» saka Ingūna. Vienubrīd bijušas pat desmit perētājas vienlaikus, un katru dienu kādā stūrī šķīlušies cāļi. Tītari arī pamanījušies sagādāt jauno paaudzi — nu lepnais tītarpaps sievu ar bērniem īpaši pieskata. Pa speciāli izbūvētu baseinu, ko abas pīļu mammas izbrāķējušas, ņipri peldas pīlēni. It kā ar visiem šiem spārnaiņiem nepietiktu, dienā, kad viesojāmies «Mežiņos», saimniecībā ieradās arī divi stārķi. Tā kā esmu dzirdējusi, ka šie putni uz mājām atnes ne tikai bērnus, bet arī čūskas, jautāju, vai no tām saimniekiem nav bail. Ingūnai par čūskām savs stāsts: «Tas bija smieklīgs gadījums. Kad atbraucām, te viss bija aizaudzis, un pa brīžam tās pagalmā manījām. Reiz braucām pēc cāļiem uz Rencēniem. Būrī ieliku siena čupiņu. Kad Rencēnu centrā piestāja busiņš un savu būri izliku no mašīnas, pa asfaltu nezināmā virzienā aizlocījās zalktis... Visa rinda pašķīda, un es biju pirmā pēc cāļiem.»
BALTA KĀ SNIEGS un apbrīnojami tīra ir Ingūnas Valdmanes angoras šķirnes trušu vilna. Cirpšanas process garaušiem esot nesāpīgs un pat patīkams.Anta Lūsas foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv