Labo notikumu kolekcijas daļa
«Atceros, ka man gribējās skolu pabeigt, steigt tālāk, bet bija naktis, kad vēl ilgi par skolas dzīvi sapņoju. Tajos rītos pamostoties, biju diezgan bēdīga, jo mani neatstāja tā dīvainā sajūta: tas dzīves posms man ir beidzies. Dzīvē kolekcionēju visu labo, kas ar mani ir noticis. Viss skolas laiks tāds bija, un palikušas tās gaišās atmiņas,» stāsta Valmieras Drāmas teātra aktrise un izrāžu vadītāja REGĪNA DEVĪTE.
Kā Pārgaujas ģimnāzija, toreiz Valmieras 4. vidusskola, kļuva par tavējo?
Pabeidzu Burtniekos astoņas klases, un bija jānāk mācīties uz pilsētu. 5. skola toreiz bija astoņgadīgā, bija viesturi, varoņi un uzcelta pilnīgi jauna skola. Kurp es metos? Uz jauno skolu! Paralēli mācījāmies divas vidusskolas klases. Esmu 1974. gada izlaidums.
Lai tiktu līdz izlaidumam, kāds laiciņš paiet.
Trīs gadus tur mācījos. Tagad prasīsi, kādi priekšmeti patika? Ķīmija mani interesēja. Interesēja, bet ne jau padevās. Taču man bija plāni nākotnei. Oficiālais: studēšu ķīmiju, fiziku un strādāšu Salaspils atomreaktorā (smejas), bet slēptais plāns bija — teātris. Man jau liekas labi, ja skolā ir mācību plāni, sekmju līmeņi, bet pats svarīgākais — skolā formējas personība. Esmu pateicīga skolotājiem, kuri bija ar mums kopā, un ne mazāk mūsu klasei, jo kopā augām, mums bija pašiem sava vide. Ja es mācītos citur, būtu kopā ar citiem klasesbiedriem, droši vien arī mans pasaules redzējums atšķirtos.
UZ SKATUVES. Lūcija — Regīna Devīte un Sems — Rihards Rudāks Vara Braslas iestudējumā «Rudenīgais blūzs». Matīsa Markovska foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv