Lādzīga cilvēka nelaime
Dīvaina sajūta reizēm spēj pārņemt visciniskāko politikas aplūkotāju: dzirdot amatpersonu pavisam prasti — klaji un nemākulīgi — melojam, izjust tikai un vienīgi žēlumu pret cilvēku, kurš sevi publiski pazemo. Jo saproti, ka tas tiek darīts ne jau pašlabuma dēļ vai savas ādas glābšanai, bet izmisumā un bezcerībā aizstāvot «komandas reputāciju».
Laimdota Straujuma ar pirmdienas uzstāšanos Latvijas Darba devēju konfederācijas rīkotajā diskusijā (stāstot par to, cik ir «ļoti nikna uz ierēdniecību») izmanījās sevi diskvalificēt kā valdības vadītāja un vispār publiska politiķe. Vienlaikus neprofesionalitāti un liekēdību apliecināja arī viņas padomdevēji tēla veidošanā, sabiedriskajās attiecībās un retorikā. Vienalga, vai viņi paši ieteica premjerei runāt tādas muļķības, vai pieļāva, ka nabaga cilvēks jūtu mulsumā, cenšoties iežēlināt uzņēmējus, klāsta to, kas iešāvies prātā.
Ministru prezidente uzstāja uz to, ka tikai ierēdņu ļaunprātība noveda pie skandāliem un lieliem budžeta zaudējumiem gan izglītības informācijai paredzētā tīmekļa portāla «skolas.lv» izveidē (atzīts, ka tajā izšķērdēti 3,5 miljoni eiro), gan centienos celt acīmredzami sadārdzinātu Latvijas paviljonu EXPO izstādē. Vainīgie, protams, vārdos saukti netiek. Šīs «dusmas» bija tik nožēlojamas, ka par mani labāk audzināti žurnālisti un pat opozīcijas politiķi (!) izliekas, ka nekas tāds vispār nav noticis.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv