Lai daba varētu turpināt dzīvot dabisku dzīvi

Pētījumi, skaitļi, fakti

24. februārī Vidzemes inovāciju nedēļas pasākumos notika arī Vidzemes plānošanas reģiona organizēta diskusija par dabas takām, populāru dabas objektu ilgtspējīgu apsaimniekošanu. To vadīja Vidzemes Augstskolas asociētais profesors, ģeogrāfijas doktors, sociālo, ekonomisko un humanitāro pētījumu institūta HESPI pētnieks Andris Klepers, kurš par šiem tūrisma attīstībai būtiskiem jautājumiem pēdējā laikā ir veicis vairākus pētījumus. Tie prasa meklēt atbildes arī uz jautājumiem: «Vai publiskās labiekārtotās dabas takās būtu jāievieš ieejas maksa? Kā ilgtermiņā aizsargāt unikālo dabas mantojumu, vienlaikus ļaujot sabiedrībai to baudīt un izzināt videi draudzīgā veidā? Vai tie Latvijas sabiedrības pārstāvji, kas aktīvi izmanto labiekārtotas dabas takas, būtu gatavi piedalīties ar līdzmaksājumu šādu taku izveidē un uzturēšanā?» Jau diskusijas sākumā Andris Klepers atgādināja šobrīd labi zināmo, ka Covid -19 dēļ noteiktie pārvietošanās ierobežojumi gandrīz vai pārtraukuši tūristu plūsmu uz ārzemēm un nu uzliek līdz šim nebijušu slodzi dabas objektiem Latvijā.

BEZ KĀPNĒM. Diskusijā izskanēja, ka šādas sakņotas nogāzes takā uz Laņģu klintīm daudziem ir grūti staigājamas, tādēļ arī tajās nu kāpnes jābūvē. Varbūt tomēr nevajag? Ja kāds pa šādu vietu nespēj lejā tikt, labāk pat, ka netiek. Katram, arī dabā ejot, savi spēki jāapzinās. Turklāt tādas ērtas kāpnes uz jau tā ļoti apmeklētajām Laņģu klintīm radīs tām vēl lielāku antropogēno slodzi. Ārijas Romanovskas foto