Laiks audžuvecākiem un bērniem

LAIMĪGAIS BARIŅŠ — tā par sevi audžuvecāki un bērni,  sakot paldies «Ezerleju» saimniecei Evitai Jēkabsonei. Atpūtas dienā  visi saņēma dāvanu: «Ezerleju» mini zoodārza bezmaksas apskati  un iespēju turpat sētā spēlēt sporta spēles, pa dīķi braukt ar katamarāniem. Foto no personiskā arhīva

«Svarīga ir kopā būšana. Tas ir brīvs brīdis gan audžuvecākiem, gan kaut kas atkal jauns mūsu bērniem,» saka biedrības «Pūpolu gaismā» vadītāja Aija Gulbe, kura oktobra sākumā kopā ar vēl 12 audžuģimenēm no Valmieras, Brenguļiem, Jaunpiebalgas, Smiltenes un Kocēniem organizējusi atpūtas dienu Launkalnes pusē. «Mūsu audžubērni vasarā piedalījās arī dažādās nometnēs, bija sapazinušies, sadraudzējušies, viņiem tā bija atkalsatikšanās iespēja, bet audžuvecākiem — vēl viena iespēja aprunāties: kā kuram klājas, kas sekmējies, kādas ir problēmas. No otras puses: tā ir iespēja arī plašākai sabiedrībai pateikt — mēs esam, mēs strādājam. Audžuģimenes ir vajadzīgas, un katrs, kura sirdī ir vēlme palīdzēt bez vecāku gādības palikušiem bērniem izaugt ģimenē, to var darīt, mūsu kustībai piebiedroties,» tā Aija. Audžuģimeņu biedrībā «Pūpolu gaismā» apvienojušās 45 audžuģimenes, kas strādā Vidzemē un rūpējas par vairāk nekā 100 bērniem, kuriem jādzīvo ārpus savām bioloģiskajām ģimenēm. Statistika ir skaudra — bez vecāku gādības palikušo bērnu skaits nesarūk, tas atsevišķās vecumgrupās pat pieaug, tāpēc ne tikai Vidzemē, bet Latvijā kopumā audžuģimeņu vajadzētu vairāk. To zina ne tikai audžuvecāki, bāriņtiesas un sociālie dienesti, bet arī Labklājības ministrija un bērnu tiesības aizstāvošās institūcijas. Tāpēc dažādos stratēģiskos plānos ir ierakstīts, ka tuvāko piecu gadu laikā ir jāizdara ļoti daudz, lai katram vecāku nepareizas un pat noziedzīgas rīcības dēļ likteņa skartam bērnam ir iespēja augt ģimeniskā vidē, nevis mēnešus un gadus vadīt institūcijās.