Lielu saimniecību neplānoju

— Pēc profesijas esmu agronome, bet strādāts dažādos amatos. Pēdējā darba vieta bija Ķoņu pagastā par lauku attīstības speciālistu. Kā pagastus apvienoja, paliku bez darba un meklēju risinājumu. Iegādājos vienu kazu, tad zirgu, tā pamazām sāku mācīties saimniekot. Kūts ir tepat pie mājas, tajā pašlaik ir 12 kaziņas un deviņi kazlēni. Ar šo lopkopību nodarbojos jau devīto gadu. Kaza ir interesants lopiņš — viņa tevi var samīļot, apčubināt. Ja viņai ir vajadzīga cilvēka palīdzība, pienāks pati. Piemēram, dzemdībās cilvēka palīdzība ir nepieciešama. Slaucu viņas ar rokām, tāpēc labāk patīk, ja tām ir ragi, — tad viņu var pavilkt, kā vajag. Ja ragu nav, tad jāsien valgā. No vienas kazas var izslaukt ap trim litriem piena. Agrāk slaucu divas reizes dienā, bet pašlaik vienu, citādi nesanāk laika vaļaspriekiem. Mēs ar meitu dziedam Ķoņu pagasta folkloras kopā «Dzīne» — tuvojoties Jāņiem, ir daudzas dažādas uzstāšanās. Mūzikas instrumentus gan nemāku spēlēt, bet reiz uz cītaras nācās. Reizēm sanāk arī uzsist bungas. Tagad ir iecere ar kolektīvu doties uz Munameģi.

ALISE ZARIŅA: «Strādāt 12 stundas kādā telpā es negribu. Patīk svaigā gaisā, un savu laiku plānoju pati.»