Likteņstāsti
Aizvakar pie Valmieras dzelzceļa stacijas notika gadskārtējais piemiņas brīdis 1941. gada 14. jūnijā uz Sibīriju aizvestajiem Latvijas iedzīvotājiem, kuru galvenie noziegumi bija viņu Tēvzemes mīlestība un darba tikums.
Šādās reizēs man parasti jādomā par to, kā manam tētim, kam piederēja kokzāģētava, galdniecība un zārku darbnīca Smiltenē, izdevās izvairīties no šīs okupantu akcijas. Viena versija, ka 1941. gadā izsūtīšanas dienā viņš atradies nevis Smiltenes, bet gan nesen uzbūvētajā lauku mājā Launkalnē, kas tālaika administratīvajā dalījumā skaitījusies piederīga Raunai, savukārt 1949. gadā, kad čekisti tēti uz muguras sasietām rokām iemetuši kravas kastē un aizveduši uz Smilteni, pasargājusi kāda čigāna liecība, ka Cukura kungs ir labs cilvēks, jo paglābis viņu no aresta vācu laikā, apgalvojot, ka nevar atļauties zaudēt tik labu darbinieku.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv