Mainās cilvēki un paradumi
Ceturtdienas ziemīgajā rītā Valmieras tirgus placī varonīgi stāvēja vien divi tirgotāji. Viens no viņiem Aleksandrs, pie kura varēja nopirkt gan ķiplokus, gan tulpju sīpolus. Tos varot stādīt, pat ja zemi jau klājusi sasaluma garoziņa. Ja stādot augustā, sīpoli stāvot zemē kā noliktavā, saknītes sākot laist tikai, kad zemē 8, pat 5 grādi. Aleksandrs piedāvā arī kaltētos ābolus šķēlītēs, kas arī tagad, kad veikalos našķu netrūkst, ir gards un veselīgs graužamais, pie televizora ekrāna sēžot. Pie šī tirgotāja var nopirkt arī topinambūrus. Cik dzirdēts, no tiem sanākot garšīgi salāti.
Aizrunājamies, un Aleksandrs pasaka šo to, kas uz sirds: «Ja godīgi, mūsu Valmieras tirgus iet uz izmiršanu. Paskatieties, cik tirgotāju te ir! Un Valmieras tirgus apmeklējums arī nav tik lēts. Piemēram, cik izmaksā brauciens uz tirgu, ja cilvēks dzīvo Jāņparkā? Par šo naudu var iepirkties turpat Jāņparka veikalā. Ja godīgi, tad tirgus prece neko daudz no veikala preces neatšķiras — cik ir tirgotāju, kas te stāv ar pašu audzēto produkciju? Un tā tagad skaitās normāla parādība. Cilvēki ir ļoti mainījušies. Daudzi vecie vairs uz tirgu netiek, jaunie visu nopērk veikalos. Nu, tik drīz tas tirgus neizmirs, nedaudz pārspīlēju, bet pa ziemu tāds panīcis gan būs. Pavasarī atkal ar stādiem atdzīvosies. Vēl sāpīgi, ka Valmierā, manuprāt, jāmaksā vislielākā tirgus nauda. Un kāpēc sestdienās tā dubulta?»