Maisi un prāti
Sestdiena Latvijā atkal pagāja Lielās Talkas zīmē. Tik un tik maisu ar atkritumiem atkal savākti, būs atkal latiņa, ko nākamgad augšup celt. Pasākums visnotaļ atbalstāms, un tā tradīcijas kopjamas no gada uz gadu. Patiesībā jau ļoti daudz tiek padarīts, sakopts, iztīrīts šajā pavasara tautas vienotības dienā. Iespējams, ikdienā to visu paveikt nesanāk. Varbūt ir nepieciešamā tehnika atkritumu kaudzes sastumšanai lielākā kalnā un lielākam vienreizīgam prom vedumam, taču pietrūkst tieši pāris desmitu darbīgu roku, kas vispirms to visu čakli kopā savāc. Savukārt varbūt tiem, kas draudzīgā bariņā būtu gatavi pastrādāt ārpus oficiālas kampaņas, nav kādu specifisku darba rīku — motorzāģu, pacēlāju, trimmeru, varbūt pat maza universāla visdara mini kāpurnieka, ko talkas dienā strādātājiem, protams, bez maksas uzsauc pašvaldība vai kāds uzņēmums...
Pie reizes Lielās Talkas diena ir tas retais gadījums, kad vara maksimāli pietuvojas tautai. Vai tad nav īpašs smeķis ugunskura dūmu fonā pastrādāt aizaugušā parkā kopā ar pagastveci vai novada pirmo dāmu, kurus ikdienā redz vien pa gabalu aiz auto stikliem, stādīt kociņus kopā ar premjeri vai tīrīt aizaugušus grāvjus kopā ar kādu no ministriem, kuri tieši talkai par godu izbraukuši tālu ārpus Rīgas? Viņiem pozitīvais pī-er un cerība, ka reitings tautas acīs par kādu procenta punkta daļu pacelsies, mums — atziņa, ka tādi paši cilvēki vien ir arī tie, kas Saeimā un Ministru kabinetā dažnedažādos plauktos sasēduši un ikdienā ne jau mazu mūsu visu kopīgo naudu tērē, par mums visiem kopā domājot...
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv