Mākslas dzīrēs Kārlienā

KARLĪNE (no labās) un NORMUNDS CERCINI (otrais no kreisās) kopā ar tobrīd klātesošajām plenēra dalībniecēm galerijā Laipa. Alekseja Koziņeca foto

Vēl pusotru stundu pirms oficiālās atklāšanas pilsētas gides Agitas Lapsas vadībā bija iespējams izstaigāt un apskatīt Kārlienas zīmīgākās vietas — dzelzceļa staciju, veco ūdenstorni, lokomotīvju depo, uzzinot, kā no vārda karalauks radies Kārlienas nosaukums, kādi pienākumi bijuši dzelzceļa priekšniekam, kāpēc Valmiera pirmskara Latvijā nav kļuvusi par Eiropas līmeņa kūrortu, kā arī uz kurieni jau pēckara gados pēc foto publicēšanas ārzemju preses izdevumā pārcēlušās celtnieku barakas jeb tā saucamais Pufaikciems, savukārt ekskursijas dalībnieces atcerējās par tēvu, kas spēlējis ballītēs dzelzceļnieku klubā, un klusās pievakarēs pie gaļas kombināta žoga atrastiem desas luņķiem.

Kārlienas pagalma svētkus, apvilcis baltu kreklu, atklāja galerijas Laipa saimnieks Normunds Cercins, svinīgi paziņojot, ka noslēdzies starptautiskais glezniecības plenērs, un ar gladiolām un Valmiermuižas alus veltēm suminot tā dalībnieces — Diānu Arslani no Baškortostānas, Ēriku Kumerovu, Līvu Graudiņu, Neonilu Medvedevu, Ilzi Aulmani, Ievu Caruku, kas jau devusies uz nākamo plenēru Šauļos, un Baibu Ābelīti, kas naktī uz sestdienu devusies uz apmaiņas programmu Mančesterā. «Lietu feinums nav to daudzumā, bet gan ir brīnišķīgā idejā, ļoti labās sarunās, vērtīgi, radoši un ražīgi pavadītā laikā,» plenēra būtību raksturoja Normunds, aicinot klātesošos ne vien apskatīt izstādi, bet arī iesaistīties gleznošanas nodarbībās Kārlienas pagalmā un noklausīties stīgu kvarteta Juno koncertu.

Gluži nejauši, pastaigājoties pa sava tēva Andreja jaunības dienu vietām, galerijā Laipa bija iegriezies arhitekts Jānis Dripe, kam par plenēra dalībnieču izstādi bija savs sakāmais: «Mums šobrīd Valmierā notiek starptautiska arhitektu skola ar 16 jauniešiem no astoņām valstīm, tostarp divi no Meksikas, viens no Korejas.