Man joprojām patīk ķīmija
INDRIĶIS ANDRIS BIRZNIEKS ir Valmieras Valsts ģimnāzijas (VVĢ) absolvents un šobrīd mācās Latvijas Universitātes trešajā kursā programmas Dabaszinātņu un informāciju tehnoloģiju skolotājs apakšprogrammā Ķīmijas un bioloģijas skolotājs. Jau pašlaik viņš ir skolotājs četrās mācību iestādēs: VVĢ, Zaļajā skolā un divās skolās Rīgā.
Kāpēc tu izvēlējies skolotāja profesiju? Es sākumā mācījos Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) ķīmijas tehnoloģiju programmā. Man vidusskolas posmā nebija viena konkrēta mērķa. Es zināju, ka man padodas ķīmija un ka man tā patīk, bet nezināju, vai tas ir kaut kas tāds, ko es vēlos darīt. Aizgāju mācīties uz RTU, sapratu, ka man patīk ķīmija, tomēr es nevēlos mācīties četrus gadus, lai strādātu rūpnīcā. Mums bija studiju priekšmets, kura laikā mēs devāmies uz potenciālajām darba vietām — Olainfarm, Grindex, Dzintars, Madara Cosmetics. Mēs bijām uz visiem šiem uzņēmumiem, un es sapratu, ka nevēlos strādāt ķīmiskā rūpnīcā vai farmācijas uzņēmumā, ka tas nav nekas tāds, ko es vēlētos darīt visu mūžu, bet man vēl joprojām patīk ķīmija. Es izdomāju, ka varētu būt ķīmijas skolotājs, jo esmu visai komunikabls. Man patīk socializēties, un es domāju, ka spēju labi komunicēt ar citiem cilvēkiem. Es esmu plaša profila cilvēks, tāpēc šķita, ka skolotāja karjera man būtu piemērota. Patiesībā mēs bijām divi tādi klases biedri. Viņš arī mācījās RTU, abi pārgājām uz LU un šobrīd mēs abi esam ķīmijas skolotāji. Mans vectētiņš bija skolas direktors. Domāju, ka arī es kādreiz vēlētos būt vadītājs, nav teikts, ka obligāti izglītībā, bet pagaidām tā izskatās.
ĶĪMIJAS SKOLOTĀJS un Latvijas Universitātes 3. kursa students Indriķis Andris Birznieks saņēmis apbalvojumu par ieguldīto darbu skolēnu sagatavošanā. Foto no personiskā arhīva
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv