Marta, kuru zirgi atzinuši par savējo
Ir piektdienas novakare. MARTA BIRZLEJA pēc atgriešanās no darba Rīgā tūdaļ steidz pie saviem zirgiem, kas ganās pie Miegupītes Kauguru pagastā netālu no Mūrmuižas. Viņa vēl pat nepagūst pietuvoties aplokam, kad viens no zirgiem kļūst uzmanīgs, vērīgi paraugās uz nācēju vai arī pēc kādām īpašām maņām saprot, ka mājās ir atgriezusies Saimniece. Pēc brīža jau visi steidz sasveicināties.
«Piektdienās man pat it kā pazūd laika izjūta, jo ātrāk gribas tikt mājā pie zirgiem. Nu jau ir 10 gadi, kopš mums pašiem ir zirgi. Taču joprojām, kad atbraucu mājās, varu vai trīs stundas sēdēt ganos un skatīties uz tiem. Prieks par zirgiem neizsīkst, neizzūd. Viņiem ļoti patīk, ka pievēršu uzmanību. Tas gan vienmēr jāatceras — kad kaut ko dod vienam zirgam, tad noteikti jādod citiem arī. Kad satiekamies, visi kaut kā pat nemanāmi mani saošņā. To var uzskatīt pat par sava veida mīļu sveicienu. Redze zirgiem arī it kā ir laba, bet primārā maņa ir oža,» tā Marta par saviem sešiem un vienu viņu aploku īres platībā izmitināto zirgu.«Birzlejas» Kauguru pagastā ir Martas tēva Arta iecerēta un būvēta māja. Kolhoza laikā tēvs bijis apvienotās bišu dravas vadītājs. Ģimene dzīvojusi Mūrmuižas ciematā daudzdzīvokļu mājā. Bet katram laukos dzīvojošajam ir arī sapnis par savu māju. Kolhozs «Kaugurieši» tādas bija sācis būvēt, no sākuma tikai ciematā. Kad vēlāk atļauts celt arī ārpus ciemata, izraudzītajā vietā pieteicies arī Artis. Tagad viņš saka: «Nedaudz par agru kolhozu nolikvidēja. Manas mājas būvniecību nepaspēja pabeigt. Privatizācijas laikā aizsākto būvi privatizējām un pabeidzām paši.» Uz savām mājām pārcēlušies vien 2001. gadā. Saimniecība ir neliela ar tikai 11 hektāriem zemes. Sākuši ar piena lopkopību. Tagad galvenā nodarbe ir zirgi.No hobija līdz studiju tēmaiTie — Martas lielās ieinteresētības dēļ. Viņai zirgi iepatikušies jau bērnībā, kad Siguldā, ekskursijā skatoties zelta rudeni, pirmo reizi izdevies iesēsties arī zirga seglos. Taču īstā zirgu mīlestība sākusies ar kaimiņos «Sietiņos» saimniekojošo Lapiņu darba zirgu. Sadraudzējusies ar to, arī sākusi doties izjādē. Tad avīzē pamanījusi sludinājumu par zirga pārdošanu. Tā apmēram pirms 11 gadiem «Birzlejās» ieradusies Selfa. Pēc tam sekojuši pārējie. Vienmēr atlicinot laiku nodarbēm ar zirgiem, Marta pabeidza Pārgaujas ģimnāziju, pēc tam apguva bakalaura zinības Vidzemes Augstskolas Sociālo zinātņu fakultātē. Tagad studijas turpina maģistrantūrā par tūrismu. Marta raksta maģistra darbu par sirdij tik tuvo tēmu «Izjāžu tūrisma attīstības potenciāls Latvijā». Tā ir arī reāli ar pašas zirgiem pārbaudāma. Pagaidām saimniecība gan zirgu izjādes svešiem vēl nepiedāvā, bet pati, arī kopā ar draugiem zirga mugurā ne vienu vien taku izstaigājusi. Ulda Punkstiņa aicināta, pirms pāris gadiem ar saviem zirgiem piedalījusies arī pasākumā vēsturiskajā Pekas kalnā. Viena no izjādes takām, ko ar laiku varētu piedāvāt klientiem, arī varētu būt gar Miegupīti līdz pat Gaujai. Zirgu ceļš tur bijis jau senāk. Pat nekas, ka nu vietām ar latvāņiem aizaudzis, jo zirgi no tiem nebaidoties, pat pa reizei garšīgi nobaudot. Kad šo ideju sākšot virzīt jau nopietnāk un reālāk, problēma varētu būt, vai visi saimnieki tādai zirgu pastaigai cauri saviem īpašumiem piekritīs. Marta atzīst, ka viņai pašlaik vēl trūkst zināšanu, lai sāktu nopietnu ar zirgiem saistītu biznesu, bet cer, ka tieši studijās caur tūrisma prizmu šādas iespējas tālākā nākotnē saskatīs.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv