Mehatroniķis — autodidakts

- 14.Maijs, 2015
Viesis
Laikrakstā

Sākšu ar abu virsraksta vārdu skaidrojumu saprotamā valodā. Mehatronika šodien ir dikti gudra joma, ko jau dažus gadus apgūst Vidzemes Augstskolā un ko — vidējās profesionālās izglītības līmenī — pošas mācīt arī Valmieras tehnikumā. Faktiski tā ir dažādu jaunu tehnoloģiju vadīšana ar datora palīdzību. Krietni vienkāršāk ir ar otru vārdu — manuprāt, autodidakts ir tāds cilvēks, kurš līdz savam šodienas zināšanu un prasmju līmenim nonācis, informāciju meklējot pats, pa ceļam uz virsotni arī kādā punā iedzīvojoties.  Pirms pāris mēnešiem Burtnieku bibliotēkā klausoties, kā Jānis uzstājas pasākumā Atrodi savu meistaru, mans šis virsraksts ieskrēja prātā. Jā, smaidot atzīst tikai 31 gadu vecais (jaunais?) JĀNIS ŠATROVSKIS, tas par viņu esot ļoti precīzi teikts.

Daudzi viņu pazīst kā ziemeļblāzmu fotogrāfu, kurš gatavs stundām jebkuros laika apstākļos vaktēt īsto brīdi, kad gleznā dabas parādība debesīs uzplaiksnīs visā krāšņumā, taču šoreiz par vēl vienu Jāņa talantu — prasmi izgatavot bezgala smalkus, gluži vai mežģīnēm līdzīgus izstrādājumus  no koka un citiem cietiem materiāliem.

 

Manuprāt, tā tomēr ir īsta vīru lieta, vai ne? Diez vai sievieša cilvēks ar šitādu ņemtos...

Nu, dažai varbūt pat interesanti būtu. Nav jau te nekas briesmīgi smags jācilā — uz datora saspaidi pogas, uzliec kaut kādu plāksni, kaut ko sagravē... Domāju, varētu arī dāma te rauties. Es jau gan saku, ka šitādam galdam jābūt katram īstam vecim garāžā: ja kaut ko mājās vajag uztaisīt, izgriezt, jebko! Kaut vai apaļu ripiņu no finiera izzāģēt. Pamēģini rokām to izdarīt, tu būsi nočakarējies pusdienu!

Kā nonāci līdz mehatronikai?

To, ko pašlaik studiju programmā piedāvā Vidzemes Augstskolā, apguvu pašmācības ceļā. Man patika ķimerēties ar visādām elektronikas lietām. Izmācījos, izzināju, kā tur viss ir, līdz sapratu, kā ar datora palīdzību var vadīt kaut kādas iekārtas, šajā gadījumā motorus, likt tiem ļoti precīzi, lēni griezties. Saliekot divus motorus kopā, jau sanāk kaut kāds zīmējums. Iekārta izskatās pavisam primitīva, divi motori, divas sliedītes, pa kurām tie kustas plaknē. Vēl trešais motors, kas staigā augšā un lejā. No mājās atrastām kaut kādām detaļām uztaisīju tādu drausmīga paskata galdu  — sliedes no atvilktnes, vītņstieņi pirkti Depo...

SAVĀ CELLĒ. Kaut kur Valmierā ir šī pavisam nelielā telpa — Jāņa darbnīca, kurā viņš ar savu CNC darbgaldu ikdienā gatavo dažādas lietas. Klasiķa vārdiem runājot — i tās, kuras priecē paša sirdi, i tās, kuras ļauj kaut ko ielikt arī makā.


Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv

Komentāri
Pievienot komentāru