Meklējam kolhoza priekšsēdētāju
Latvijas prezidentūra Eiropas Savienībā (ES) ir kā spogulī izgaismojusi veselu virkni aspektu, kas uzskatāmi liecina gan par visas ES problēmām, gan par to, ka daudzos gadījumos mēs pa Eiropas ceļu soļojam pilnīgi šķērsām un brīžiem pat ne tajā virzienā.
Piemēru ir daudz un katrs no tiem īpašas ievērības vērts, tādēļ jāpievēršas kam vienam. Tā būtiska Latvijas problēma ir, ka valsts finanšu stāvoklis ir lielā mērā atkarīgs no tā dēvētās Eiropas naudas. Mūsu lojalitāte Eiropai vārda vistiešākajā nozīmē tiek subsidēta, un krietnu daļu sabiedrības, jo īpaši eliti, šāds stāvoklis lieliski apmierina. Kurš būvē, kurš raksta projektus vai sacer atskaites, kurš izglītojas utt., un savs labums tiek kā amatpersonām, tā uzņēmējiem un pat ķieģeļu padevējiem. Par to, kas notiktu ar Latvijas ekonomiku, ja šādas Eiropas naudas nebūtu, labāk pat nedomāt.
Tajā pašā laikā pilnā sparā darbojas aksioma, ka bezmaksas siers atrodas tikai peļu slazdā, un arī tad tikai katrai otrajai pelei. Lai aiz kādām frāzēm arī slēptos visa veida amatpersonas, subsīdijas neviens nepiešķir tikai labiem cilvēkiem un par skaistām acīm. Subsīdijas tiek piešķirtas konkrētu plānu ietvaros, attīstot kaut ko vienu un likvidējot kaut ko citu, bet plānu sastādītājiem Latvija ir tikai punkts kartē.