Mums nepieder otrs
20. oktobrī Valmieras teātra Lielajā zālē pirmizrādi piedzīvos spilgtā franču dramaturga-eksistenciālista Žana Anuija luga «Eiridīke» Māras Ķimeles režijā. No sengrieķu mīta mūsdienīgi pārradītais stāsts vēsta par uzticīgo dziedoni un mīlētāju Orfeju, kurš devās uz mirušo valstību, lai atgūtu savu sievu Eiridīki, taču ar vienu nosacījumu — viņu atgūstot, Orfejs nedrīkst uz mīļoto atskatīties, pirms abi nav sasnieguši virszemi. Iestudējuma scenogrāfiju veido Austra Hauks un Jānis Sniķers, kurš ir arī iestudējuma gaismu mākslinieks, kostīmus — Anna Heinrihsone, oriģinālmūziku rada komponists Jēkabs Nīmanis, bet par kustību atbild jaunā horeogrāfe Agate Bankava. Tuvojoties pirmizrādei, uz pieciem jautājumiem atbild jaunā scenogrāfe AUSTRA HAUKS.
Kā tu jūties Valmierā?
Valmierā jūtos labi, man patīk, ka, strādājot pie izrādes Valmierā, ir tāda kā izbraukuma komandējuma sajūta. Tas ļauj pievērsties tikai vienam darbam pilnībā.
Kā nonāci līdz «Eiridīkes» scenogrāfijas idejai?
Strādājām komandā ar Jāni Sniķeru un Māru Ķimeli vasarā. Lai arī bija atvaļinājumu laiks, sarunājām, ka tiksim teātrī. Sēdējām uz skatuves, daudz runājām, līdz pāris dienas vēlāk tapa pirmā ideja. To vēl ilgi kopā ar Jāni Sniķeru attīstījām — zīmējām pa kārtai 3D rasējumu-modeli. Es uzzīmēju — aizsūtu viņam, viņš paskatās — atsūta atpakaļ savu uzlabojumu, un tā lēnītēm nonācām līdz finišam.
Šī nav tava pirmā sadarbība ar Māru Ķimeli?
Ar Māru veidoju scenogrāfiju izrādei «Rudens sonāte» Jaunajā Rīgas teātrī, kas bija arī mans diplomdarbs, Mākslas akadēmiju beidzot. Ļoti cienu Māras dzīvesgudrību un viedumu, viņa deva daudz noderīgu padomu, mūsu pirmās sadarbības laikā iepazinu «lielo teātri» un kā tā mašinērija strādā vienotā veselumā.
Kas, strādājot pie izrādes, izlobījies tevī kā svarīgākais?
Luga ir ārkārtīgi meistarīgi uzrakstīta. Pirmās lappuses sākumā lasot, likās — ir kārtējais stāsts par mīlestību, bet jau pāris lappuses vēlāk stāsts ievelk tik dziļi, ka nelaiž vaļā līdz pat brīdim, kad būs izlasīta pēdējā lapa.
Kāpēc ir jāredz «Eiridīke»?
Strādājot pie šīs lugas, aizķēra jautājums par privātīpašnieciskumu, kas valda pāru attiecībās, cik patiesībā cilvēkiem grūti samierināties ar to, ka otrs mums nepieder.
AUSTRA HAUKS. Dzimusi Rīgā, beigusi Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolu foto dizainera specialitātē (2010), absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļu scenogrāfijas apakšnozarē (2016), kur pašlaik studē maģistrantūrā, paralēli pasniedzot lekcijas RISEBA maģistriem «Creative thinking of space». Kā māksliniece darbojusies vairākās īsfilmās, bijusi scenogrāfijas asistente divās Jaunā Rīgas teātra izrādēs — M. Ķimeles H. Ibsena «Nora» un K. Krūzes A. Kristi «Lakstīgalu māja», bet par scenogrāfiju izrādei «Rudens sonāte» (rež. M. Ķimele, Jaunais Rīgas teātris) 2016. gadā nominēta Spēlmaņu nakts balvai kategorijā jaunais mākslinieks. Darbojas arī kā kostīmu māksliniece un veido projekcijas plašas amplitūdas kultūras pasākumiem — teātra izrādēm, koncertiem, LTV raidījumiem u.c.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv