Nesanāca piedzīvot vajadzīgu vilšanos...
Man ir pat ļoti žēl, ka mūsu sabiedrības klusais sapnis – tomēr reiz «atriebties Piritai/Tallinai» par 1980. gadā garām palaisto iespēju rīkot olimpisko jahtu regati Rīgas jūras līcī – aprāvās tik ātri, pat īsti neuzņēmis apgriezienus.
Viss nupat vēl izskatījās tik cerīgi... Mūs par partneri ziemas olimpisko spēļu rīkošanā aicināja visādi spēcīga, turīga un respektabla pretendente – Zviedrijas ķēniņvalsts galvaspilsēta. Jo Stokholma (kas reiz uzņēma vasaras spēles 1912. gadā) ir ne tikai vērienīga un naudīga, bet arī laba rēķinātāja – kāpēc gan pašiem tērēties, ceļot dārgu kamaniņu/bobsleja/skeletona trasi? It īpaši, ja tā pēc spēlēm izrādītos nevajadzīga un pārvērstos spokainā graustā, liekot pilsētniekiem lamāt savu rāti par tukšu izšķērdību.
Zviedriem, pametot skatu pār jūru – uz zemēm, pār kurām arī reiz plīvoja triju kroņu zili dzeltenais karogs un, ko man tielēties, viņu saimnieciskā vara ir stipra joprojām –, bija redzama ne tikai Siguldas trase.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv