No atšķirīgiem skatu punktiem

- 2.Jūnijs, 2020
Ekonomika
Laikrakstā

Kas lauku žurnālistam var būt lielāks gandarījums par apziņu, ka viņa rakstus reģionālajā presē lasa arī Rīgā? To, ka Liesma puslīdz regulāri nonāk uz galvenā galda Satiksmes ministrijā, savulaik uzzināju tieši no paša ministra. Tagad nākas secināt – Liesmu uzmanīgi lasa arī Autotransporta direkcijā, divas manas publikācijas – 26. maija Uz kurieni tiek bruģēts ceļš ar lētāko cenu? un 28. maija Gods, godiņš un negods – ir izpētītas burtiski pa teikumam. 

Atrasti arī it kā vairāki autora misēkļi, no kuriem piekrītu vien pirmajam. Esmu kļūdījies tekstā «Lotē Vents­pils starp trim pretendentiem Ventspils reiss ar savu finanšu piedāvājumu – 1,1472 eiro/km – zaudējis gan vinnētājam SIA Sabiedriskais autobuss (0,8897 eiro/km), gan otrajā vietā palikušajam SIA Talsu autotransports (0,9736 eiro/km)», jo pēc konkursa rezultātiem te uzvarējis SIA Talsu autotransports. Mana kļūda, ka uzvarētāju šajā lotē ierakstīju nevis no oficiālā publiskotā konkursa galīgo rezultātu saraksta, bet gan no starpposma – pretendentu finanšu piedāvājumu tabulas, par ko liecina arī pieminētie skaitļi. 

Protams, kompensācijai par manu paviršību vietā ir Autotransporta direkcijas atsūtītā pareizā informācija: «SIA Sabiedriskais autobuss un AS Nordeka (apvienība) tika izslēgta no dalības iepirkumā, jo pretendents finanšu piedāvājumā nav ietvēris visas izmaksas, kas saistītas ar iepirkuma līguma izpildi, kā arī pretendents grozīja finanšu piedāvājumu, kas saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu ir aizliegts. AS TALSU AUTOTRANSPORTS galīgā piedāvājuma novērtēšanā ieguva 98 punktus, tehniskajā piedāvājumā iegūstot 58 punktus un finanšu piedāvājumā iegūstot 40 punktus. Pretendents PSIA (pašvaldību SIA) Ventspils reiss galīgā piedāvājuma novērtēšanā ieguva 93,95 punktus, tehniskajā piedāvājumā iegūstot 60 punktus un finanšu piedāvājumā iegūstot 33,95 punktus. AS TALSU AUTOTRANSPORTS ir ieguvis vairāk punktu, jo pretendents piedāvāja zemāku pakalpojumu cenu, iegūstot augstāko punktu skaitu finanšu piedāvājuma vērtēšanā, tādējādi iegūstot augstāku vērtējumu galīgā piedāvājumu novērtēšanā.» 

Paldies par precizējumu, kaut arī šajā gadījumā viss sāls bija faktā, ka savā Ventspils lotē vietējais pārvadātājs Ventspils reiss, viens no līderiem visā Latvijas pasažieru pārvadājumu nozarē, palicis bez līguma. Viss pārējais – tikai detaļas. 

Bet tas nebūt nav viss. Piektdien redakcija saņēma Godiņa kunga izsmeļošu abu iepriekšminēto publikāciju izvērtējumu, un Autotrans­porta direkcijas vadītājs PAR NEPATIESĀM UZSKATA tur vēl 7 epizodes (6+1), katra tiek skrupulozi izvētīta un atzīta par NEITRĀLU avīzes lasītāju maldinošu.

1) Citāts: «Kuriozākais šajā kontekstā tas, ka konkursu Drošākais uzņēmuma autoparks kopā ar Baltu rīko Satiksmes ministrija, kura savā ziņā ir jumtorganizācija konkursa sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai rīkotājai – Autotransporta direkcijai. Tiesa, uz saukli lētākā cena pāri visam tas gan laikam neattiecas.»

Komentārs. Šis fakts neatbilst patiesībai un ir atsaucams, jo direkcija nekad nav norādījusi to, ka konkursā būtu uzvarējis zemākās cenas piedāvājums. Tieši otrādi, šajā konkursā tika vērtēts saimnieciski izdevīgākais piedāvājums, kurā cena veido 40%, bet tehniskais piedāvājums – 60%. 

2) Citāts: «Neņemos spriest par Ventspils reisu, taču abiem Vidzemē aiz borta atstātajiem tradīcijām bagātajiem pasažieru pārvadātajiem – akciju sabiedrībai CATA un SIA VTU Valmiera (abi, kā zināms, ir pašvaldību uzņēmumi) – pieder arī autoostu tīkls. Tā esamība Autotransporta direkcijas izsludinātajā konkursā vismaz oficiāli vērā nav ņemta, taču varētu izrādīties būtisks klupšanas akmens tiem pasažieru pārvadātājiem – tālumniekiem, kuri tagad taisās ieņemt, piemēram, cēsnieku un valmieriešu pozīcijas pa lēto nosolītajās lotēs.»

Komentārs. Autotransporta direkcija, gatavojot iepirkuma dokumentāciju, konsultējās ar Iepirkumu uzraudzības biroju, kas attiecīgi norādīja, ka nevar tikt vērtēts tas, vai pretendentam pieder autoosta, jo šī prasība tiešā veidā neattiecas uz pakalpojumu nodrošināšanu un tā kvalitāti. Turklāt autoostas vieta var tikt mainīta; ja konkrētajā vietā netiek nodrošināti visi autoostas kategorijai atbilstošie pakalpojumi vai piedāvātā cena ir nesamērīga, direkcija ir tiesīga lūgt pašvaldībai ierādīt citu pasažieru apmaiņas vietu. Ja tā netiek ierādīta, pasažieru apmaiņa var notikt ārpus autoostas.

3) Citāts: «Jā, ir vēl tāda eirokilometros nesamērāma lieta kā uzņēmuma reputācija sabiedrībā, par to konkursa nolikumā, protams, ne pušplēsta vārda...»

Komentārs. Saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu reputāciju šādā konkursā vērtēt nevar. Reputācija kā kritērijs nav izmērāms un ir subjektīvs. Tādējādi šī žurnālista G. Vīksnas paustā informācija uzskatāma par nepatiesu un ir atsaucama.

4) Citāts: «Tieši tāpēc uz Liesmas lūgumu komentēt it kā negaidītos, taču patiesībā jau labu laiku briedušos konkursa rezultātus, SIA VTU Valmiera valdes priekšsēdētājs Oskars Spurdziņš šoreiz atteica, bilstot, ka vispirms situācija tiks apspriesta uzņēmuma akcionāru pulkā. (…) Šāda tendence – pašu sarūpētu iespēju robežās atstāt bešā jaudīgus, vietējo pašvaldību dibinātus pasažieru pārvadātājus, priekšroku dodot īsteni privātam kapitālam, vērojama arī Autotransporta direkcijas piegājienā konkursa kritērijiem.»

Komentārs. Izvērtējot šī izteikuma kontekstu un to, kā to uztvertu neitrāla persona, jāsecina, ka tas rada maldīgu priekšstatu par Iepirkumu komisijas darbu un konkursa rezultātiem. Visi kritēriji tika veidoti tā, lai būtu vienādas iespējas konkursā startēt gan pašvaldību, gan privātajiem uzņēmumiem, un uz to norādījusi arī Konkurences padome. Dodot priekšroku pašvaldību uzņēmumiem, tiktu kropļota konkurence.

5) Citāts: «Līdz šim mūspusē nedzirdēts uzņēmums – SIA Sabiedriskais autobuss, kurš vai nu viens pats, vai kopā ar kādu citu pārvadātāju konkursā vinnējis četras lotes! Protams, ar zemāko cenu.»

Komentārs. Šis žurnālista G. Vīksnas komentārs neatbilst patiesībai un ir atsaucams. Apvienība SIA Sabiedriskais autobuss un UAB VLASAVA ieguva vairāk punktu kopvērtējumā, jo pretendents jau no 2021. gada piedāvā autobusus, kuri tiek darbināti tikai ar ūdeņraža dzinēju vai elektrodzinēju, kā arī piedāvā zemāku pakalpojuma cenu, tādējādi iegūstot augstāku vērtējumu tehniskajā un finanšu piedāvājumā, un augstāku vērtējumu galīgā piedāvājumu novērtēšanā.

6) Citāts: «Šādus interesantus sīkumus, protams, netaisās ņemt vērā Autotransporta direkcijas vadītājs Kristiāns Godiņš, uzsverot, ka tam nav ietekmes uz konkursa rezultātu un nolikums nav pārkāpts. Atklāt, kad un kādā veidā prasmīgs grāmatvedis uzņēmumā prot noslīcināt nodokļu parādu un kad tas atkal uzpeld, tas nav šīs publikācijas mērķis. Kā jau minēju, uzņēmuma reputācija šajā konkursā vērtēta netiek, bet katrs, kuru šis temats patiešām interesē, par vinnētājiem vairākās konkursa lotēs Mātes Googles krājumos atradīs daudz interesanta...»

Komentārs. Šis žurnālista G. Vīksnas komentārs neatbilst patiesībai un ir atsaucams, jo tas maldina lasītāju. Iepirkumu komisija, vērtējot iesniegtos piedāvājumus, vadījās pēc Publisko iepirkumu likuma prasībām, un saskaņā ar Publisko iepirkumu likumā ietverto regulējumu direkcija nav tiesīga no dalības iepirkumā izslēgt pretendentu, kuram pašam nav nodokļa parāda, bet tāds ticis konstatēts tā dalībniekiem/īpašniekiem. Papildus informējam, ka reputācija saskaņā ar šā paša likuma prasībām nevar tikt vērtēta. Turklāt tīmekļvietnes Google resursi nevar tikt ņemti par pamatu, lai izmērītu šādu kritēriju – reputāciju.

7) Citāts: «(…) un, visbeidzot, īstu sašutuma vētru nozarē izraisīja Autotransporta direkcijas vadītāja Kristiāna Godiņa dikti jau sasteigti pagājušajā piektdienā publiskotie konkursa rezultāti. Izrādās, šoreiz vēlme uzpucēt spalvas apsteigusi hronoloģiski noteikto kārtību, jo valdība pērn jūnijā, izskatot Satiksmes ministrijas informatīvo ziņojumu Par reģionālās nozīmes sabiedriskā transporta pakalpojumu attīstību 2021. – 2030. gadam, uzdevusi (ar protokolētu lēmumu) ministrijai pirms konkursa rezultātu paziņošanas informēt valdību par plānotā iepirkuma ietekmi uz valsts budžetu.»

Komentārs. Publisko iepirkumu likuma 38. panta piektā daļa: «Laikā no piedāvājumu vai pieteikumu iesniegšanas dienas līdz to atvēršanas brīdim pasūtītājs nesniedz informāciju par citu piedāvājumu vai pieteikumu esību. Piedāvājumu un pieteikumu vērtēšanas laikā līdz rezultātu paziņošanai pasūtītājs nesniedz informāciju par vērtēšanas procesu.» Tātad likums paredz, ka pasūtītājs nav tiesīgs izpaust informāciju par piedāvājumu vērtēšanu, kamēr nav paziņoti rezultāti. Turklāt, kamēr nav beidzies lēmuma apstrīdēšanas termiņš, kas sākas ar pasūtītāja iepirkuma komisijas pieņemtā lēmuma paziņošanu pretendentiem, nav uzskatāms, ka iepirkuma rezultāti ir apstiprināti, jo jebkuras sūdzības iznākums var mainīt pieņemto lēmumu. Lēmums var arī tikt atcelts pēc pasūtītāja iepirkuma komisijas iniciatīvas jebkurā laikā pirms līguma noslēgšanas, ja tam ir objektīvs pamatojums, piemēram, netiek piešķirts finansējums. Tādējādi apgalvojums par hronoloģiski noteiktās kārtības apsteigšanu neatbilst patiesībai un ir atsaucams. Raksta autoram G. Vīksnam bija jāpārliecinās par fakta veida apgalvojuma atbilstību patiesībai.

  Kuram taisnība, lai izvērtē Liesmas lasītājs, vēlreiz izlasot šīs abas publikācijas. Šiem septiņiem pārmetumiem nepiekrītu, taču akceptēju Liesmas redakcijas lēmumu. 

Atgriezīsimies pie korektas informācijas, ko savās prezentācijās publisko Autotransporta direkcija. Lūk, ar logotipu apzīmēta Latvijas karte ATBILDĪGĀKIE PĀRVADĀTĀJI 2018. gadā. No šajā izcilnieku sarakstā pieminētajiem 11 uzņēmumiem faktiski jau pēc gada konkursā lotes dabūjuši tikai divi – akciju sabiedrība Nordeka (dalība 3 lotēs) un akciju sabiedrība Rēzeknes autobusu parks (1 lote). Kas noticis pasažieru pārvadājumu nozarē gada laikā, kāpēc jomas izcilnieki izrādījušies nekonkurētspējīgi? Un vēl – kā tas nāk, ka par tik perfekti organizēta konkursa rezultātiem, par kuriem, kā to varēja redzēt 31. maija vakarā TV, nezin kāpēc ieinteresējušies arī žurnālisti no raidījumiem Nekā personīga un De facto, laikā no 8. līdz 28. maijam Iepirkumu uzraudzības birojs jau bija saņēmis 11 sūdzības no 10 uzņēmumiem? Visas ar vienu formulējumu – par tiesību piešķiršanu sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanai ar autobusiem reģionālās nozīmes maršrutu tīklā.

P.S. Liesmas redakcija nolēmusi apmierināt Autotransporta direkcijas lūgumu, pamatojoties uz likuma Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem 21. panta 1., 2. un 3. daļu, un atsauc iepriekš 8 pozīcijās norādīto publicēto nepatieso informāciju.


Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv

Komentāri
Anete - 2.Jūnijs, 2020 - 12:10

Interesējos par šo tēmu. Bet kā lai šādiem rakstiem uzticas, ja nav pat fakti pārbaudīti un viss saturs šķērsām sarakstīts. Esmu vīlusies Liesmiņā.

Liesma - 2.Jūnijs, 2020 - 18:20

Ir laiks ilggadējus "galma" rakstvežus saukt pie atbildības par informācijas kropļošanu, un Liesmas reputācija diemžēl arī grimusi. Tā ir apzināta sabiedrības maldināšana!

zinātkārais lasītājs - 2.Jūnijs, 2020 - 22:05

Nezināju, ka abām dvīņumāsām Anetei un Liesmai acīmredzamas problēmas ar lietu uztveri un loģisko domāšanu. Tad "Liesma" tiešām lasīšanai par smagu, nevajag mocīties.

Pievienot komentāru