Attīstot bērnu radošos talantus
Priekšvēlēšanu diskusijās, kuras šobrīd rit pilnā sparā, ikkatra no partijām par vienu no galvenajām prioritātēm izvirzījusi konkurētspējīgu izglītību, pārgudri spriedelējot, ka tāda iegūstama vien metropolēs, bet lauku vidusskolām nav nākotnes tāpēc, ka tajās neesot laikmeta prasībām atbilstošu mācību līdzekļu un skolotāji strādājot ar novecojušām metodēm. Šādās reizēs man stipri jāvaldās, lai nelēktu kājās un skaļi nebļautu: aizbrauciet uz Naukšēniem, kur novada vadība dara visu iespējamo, lai bērniem radītu vislabākos apstākļus pilnvērtīgam mācību darbam, izstaigājiet klases un kabinetus, pirms verat mutes, lai apgalvotu, ka mazajiem novadiem un to vidusskolām nav perspektīvas pastāvēt.
Šīs vasaras nogalē Naukšēnu novada vidusskola nosvinēja savu 80 gadu jubileju, taču jau vairākus gadus tiek runāts par vidusskolas slēgšanu, neņemot vērā jauno naukšēniešu sekmes un panākumus mācību olimpiādēs. Arī šajā mācību gadā paralēli obligātajiem priekšmetiem skolēnus gaida interesantas ārpusklases nodarbības, kurās pilnveidot savas prasmes un spodrināt talantus. Par to stāsta Naukšēnu novada vidusskolas direktora vietniece mācību darbā INGRĪDA BĒRZIŅA:
«Šogad no vecākiem par bērnu dalību pulciņos saņemti 145 iesniegumi, kas ir 3/4 no kopējā skolēnu skaita, kas salīdzinājumā ar pagājušo mācību gadu ir nedaudz lielāks. Skolā darbojas tautisko deju kolektīvi 1. - 2., 3. - 4. klasei nedaudz obligātā kārtā, lai attīstītu stāju un kustību koordināciju, bet no 5. līdz 8. klasei dejošana jau pēc pašu vēlēšanās. Ir arī sarīkojumu deju pulciņš, kuru vada pasniedzējs no Valmieras.
Mums ir skolotājs Juris Alps, kas ļoti aizrāvies un aizrauj zēnus ar pašgājēju koka automobiļu gatavošanu un piedalīšanos sacensībās Ziemeļvidzemes pusē – Apē, Strenčos, Valkā. Tāpat ir ļoti daudz bērnu, kuri piedalās pulciņā pie skolotāja Alpa, sasniedzot tādu līmeni, ka divus gadus pēc kārtas tiek apbalvoti ar braucienu uz Strasbūru, abas reizes šo godu izpelnījās brāļi Viļķini.
Vēl priecājamies un lepojamies ar skolotāju Diānu Kaužēnu, viņas mācīto Naukšēnu meiteņu darbi Latvijas atklātajā mājturības olimpiādē novērtēti ar 1. un 2. vietu. Skolotāja pelnīti ieguvusi Ata Kronvalda balvu, šī balva vērtīga arī tāpēc, ka Ata Kronvalda reitingu tabulā Naukšēnu novada vidusskola ierindota 18. vietā starp 136 skolām.
Pūtēju orķestris gan ir mazskaitlīgs, jo skolēnu skaits vidusskolā un tādu, kas mācās Rūjienas mūzikas skolā, samazinājies, taču skolotājs Brenčevs ir ļoti neatlaidīgs, tāpēc orķestris arī nelielā sastāvā skan lieliski. Es neesmu daudz piedzīvojusi un redzējusi, kad skolas salidojumā absolventu orķestra priekšnesuma laikā ir pilna skatuve ar orķestrantiem, sākot no paveciem kungiem līdz jauniem 9. klases skolēniem, kuru kopspēle skan vienkārši kolosāli!
Skolā mācās ļoti aktīvi sportisti, jo sports Naukšēnos ir cieņā, piemēram, florbolā nav nemaz tik vienkārši atrast treneri. Patlaban pieteikušies dalībnieki trim grupām, vajadzēs raudzīt, kā to laiku sadalīt, bet nodarbības būs!
Ļoti populārs gan Naukšēnos, gan Rūjienā ir ugunsdzēsības sports, pulciņa dalībnieki šogad pabijuši Baltkrievijā un Vācijā, bet šobrīd apvienotā komanda skolotājas Lindas Čākures vadībā piedalās VIII pasaules čempionātā jauniešiem un IV pasaules čempionātā jaunietēm Bulgārijas pilsētā Varnā.
Vēl darbojas trīs, četru virzienu rokdarbu un vizuālās mākslas pulciņi, ko vada gan pati direktore Aiga Stiere, gan Inga Gaile, Diāna Kaužēna, Juris Alps, Jana Diča. Esmu vienmēr teikusi, ka mūsu skolā matemātikas mācīšana ir grūtāka, jo bērni novirzīti vairāk mākslinieciski un viņiem krietni labāk padodas rokdarbi un vizuālā māksla. Katru pavasari Valmieras Jaunatnes centrs Vinda rīko izstādi, kurā lielākā daļa ir naukšēniešu darbi.
Darbojas arī teātra pulciņš Drāma, ko vada un māca skolotāja Agita Bērzupe, gatavojot īpaši izlaidumu klasēs žetonvakaru izrādes un skolas noslēguma montāžas vai cita veida uzstāšanos, tā ka katru gadu, vienalga cik skolēnu 12. klasē, izrāde ir. Visiem šiem pulciņiem ir atdeve, jo ir labi skolotāji un labi rezultāti.
Šogad 1. klasē mācās 17 bērni, 7. klasē – 26 skolēni, nācās solus aizbīdīt līdz pat tāfelei, jo jaunajā korpusā klašu telpas veidotas samērā mazas. No 2 līdz 6 gadu vecumam ir 48 bērni, tā ka nākamgad 1. klase atkal būs pilna. 11 bērni 10. klasē – tas ir maz, bet taisnība arī, ka mazākam skaitam iespējams vairāk uzmanības veltīt katram skolēnam, taču tam ir arī negatīvā puse, ka tiek mācības tā kā ar karoti ielietas, vienlaikus piestrādājot pie sociālajiem jautājumiem, līdz ar to viņi nav tik patstāvīgi, vidusskolu beidzot, kā būtu vēlams.
No pagājušā gada 12 absolventiem pieci iestājušies augstskolās, četri aizgājuši uz tehnikumiem, viens devies uz ārzemēm, divi sākuši darba gaitas – domāju, ka tie ir ļoti labi rādītāji. Mums ir laba pieredze – tie skolēni, kam ir grūtības mācībās, īpaši jau matemātikā, vidusskolu tomēr pabeidz ar pozitīvu vērtējumu, saņem atestātu, un tehnikumā viņiem vairs jāmācās tikai profesionālās iemaņas. Pēc 9. klases vecāki vēl neuzdrošinās savus lauku bērnus laist brīvībā prom no mājām, tāpēc viņi galvenokārt tiek virzīti uz vidusskolu, jo pēc tam vieglāk arī iegūt profesiju – pārsvarā jau Smiltenē mācās par ceļa meistariem,» ieskatu skolas dzīvē noslēdz mācību pārzine.
Ata Kronvalda balvas laureāte mājturības skolotāja DIĀNA KAUŽĒNA ar meiteņu pagatavoto lupatu lellīti. Ārijas Romanovskas foto
«Liesmas» pielikums «Ziemeļvidzemes līkločos» ir sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.