Vēlreiz par skudru pūžņiem
Iepriekšējā «Zaļajā lapā» publikācijā «Skudru brīnumbūves tuvējos mežos» rakstīju par milzīgiem skudru pūžņiem, ko pamanījis kāds sēņotājs mežā netālu no «Vārnām». Šo rakstu kopā ar vairākām, arī nepublicētām lielo skudru pūžņu fotogrāfijām aizsūtīju, manuprāt, Latvijā par kukaiņiem viszinošākajam entomologam profesoram VOLDEMĀRAM SPUŅĢIM. Viņa atbilde:
«Jā, interesanti gan. Raksts labi atspoguļo būtību. Skudrām nepieciešams siltums un barība. Taču nav zināma šo skudru suga, bet būvniecības tradīcijas tām ir atšķirīgas. Arī par šo egļu audzi nav zināms, kādi kaitēkļi uz tās dzīvo. Tāpēc mani komentāri par skudru pūžņiem varētu būt tikai pieņēmumi:
1. Skudrām tur ir ļoti laba barības bāze. Tā meklējama egļu vainagos. Tā kā tās ir stādītās, viena vecuma egles, tad ir pakļautas lielākam riskam kaitēkļu uzbrukumam. Viens no tādiem varētu būt egļu bruņuts, kas nodrošina skudras ar ogļhidrātiem. Bruņutis izsala saldu šķidrumu. Ar to varētu baroties visai daudz dažādu kukaiņu. Tādējādi bruņutu pievilinātie kukaiņi nonāk skudru žokļos, nodrošinot ar olbaltumvielām un taukiem (cukurs nāk no bruņutīm).
2. Kāpēc pūžņi izvietoti gar stumbru? Protams, viens ir mehānisks atbalsts ligzdai. Bet svarīgākais tomēr ir tas, ka eglei lietus notek pa zaru galiem, nevis stumbru. Nav stumbra noteces, un tādējādi skudru ligzdas paliek sausas.
3. Acīmredzot ieguvumi no minētajiem faktoriem kompensē to, ka pūžņi nav saules apspīdēti, kā tam normāli vajadzētu būt.»
Kā jau cerēju, profesoru šie neierasti lielie un tumšā mežā skudru veidotie pūžņi ir ieinteresējuši, un viņš sola, būdams Valmieras pusē, šīs skudras apskatīt un izpētīt dabā. Tātad, iespējams, jauni secinājumi par šīm «brīnumbūvēm» vēl būs.
DUBULTNIEKI. Skudras jaunus pūžņus parasti veido pietiekamā atstatumā citu no cita (lai nav jāstrīdas par barības ieguves platībām), bet šajā mežā ir neierasti tuvu, pat gluži blakus.
Ārijas Romanovskas foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv