Iniciatīvas demokrātijas nobeigšanai
Saeimas pēc skaita nu jau 12. vēlēšanas ir aizvadītas, deputāti zvērestus nodevuši, jauna vecā valdība tūdaļ tiks apstiprināta, Saskaņai joprojām ir lielākā frakcija Saeimā, tomēr Maskavas spalvainā roka pie varas svirām tā arī nav tikusi, Latvija nākamā gada sākumā kļūs par Eiropas Savienības (ES) prezidējošo valsti, un varētu šķist, ka pilsoņiem nebūtu īpašu iemeslu neapmierinātībai. Tomēr ļaudis, kas tiek dēvēti par politisko eliti, ne tikai publiskajā telpā, bet arī kuluāros jau sākuši izvērst diskusijas par to, ka nepieciešams ko nebūt iesākt ar plusu un svītrojumu sistēmu vēlēšanās.
Šīs debates vienubrīd sita tik augstu vilni, ka aizēnoja valdības veidošanu, bet izmīnusotās vai nepietiekami saplusotās, kā nu kuram labāk tīk, «Vienotības» līderes Solvitas Āboltiņas iekļūšana Saeimā radīja gandrīz vai vairāk ažiotāžas nekā vēlēšanas kopumā ar visiem tradicionālajiem brēcieniem par krieviem aizdurvē. Ir maz šaubu, ka dāmas un kungi pie šā jautājuma atgriezīsies visai drīz, rosinot pagaidām vēl nezināmas, taču pavisam noteikti «atbilstošas» (ir tāds universāls vārds) pārmaiņas vēlēšanu likumā. Visai drīz tādēļ, lai vismaz daļa pilsoņu līdz nākamajām vēlēšanām jau būtu paspējusi aizmirst pārmaiņu likumdošanā iniciatoru vārdus.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv