Satversmes preambulas pirmie soļi
Gan lasot, gan klausoties, ko saka Jānis Vanags un Zbigņevs Stankevičs, allaž mani pārņem prieks, ka luterāņu un katoļu saimes mūsu valstī ir kārtīgu Mātes Latvijas dēlu vadībā. Jāatceras, ka ģimene, laulība un ticība ir tie mērķi, uz kuriem bez mitas šaus un metīs kultūrmarksisma un liberālisma apoloģēti, tamdēļ jo īpaši svarīgi ir, lai šo mūsu tautas vērtību ierakumu aizsargus komandētu gudri un erudīti ģenerāļi.
Prieks bija jo īpaši liels, klausoties arhibīskapa Vanaga kunga (turpmāk saukšu — Arhibīskaps) 18. novembra rīta sprediķi un lasot arī viņa rakstu Latvijas Avīzē ar nosaukumu Klikšķis, kas Latvijai vajadzīgs (skat. www.la.lv/janis-vanags-klikskis-kas-latvijai-vajadzigs). Arhibīskaps tajos plaši interpretēja Satversmes preambulu un pie tam darīja to pilnīgi pareizi. Arhibīskaps ļoti precīzi pateica, ka Latvija tomēr tieši latviešiem ir kaut kas citādāks, īpašāks nekā cittautiešiem, kuriem aiz muguras ir arī vēl kāda cita zeme (ja tā var teikt — etniskā dzimtene). Latviešiem visā plašajā pasaulē nav nevienas citas vietas, uz kurieni atkāpties. Tāpēc latviešiem ir tas būt vai nebūt jautājums, kuru dažkārt nepamatoti dēvē par pārmērību jeb radikālismu.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv