Starp stabilitāti un stagnāciju
Iepriekšējās nedēļas nogalē bez īpaša trokšņa tika aizvadīts Latvijas galvenās varas partijas «Vienotība» (V) kongress ar patētisku nosaukumu «Augam Latvijas simtgadei». Pirms kongresa troksnis gan tika solīts — pie varas partijā rāvās ekstrēmi liberālo bungu rībinātāju sektors, tomēr kongress jau tādēļ arī ir kongress, ka uz to sabrauc partijas pārstāvji no visas valsts, bet valstī kopumā ekstrēmais liberālisms pavisam noteikti neatrodas pieprasītāko ideoloģiju saraksta augšgalā.
Rezultātā «Vienotības» biedri prognozējami neievēlēja nevienu minētās publikas pārstāvi partijas valdē un domē un tikpat prognozējami pārvēlēja partijas priekšsēdētājas postenī «mazāko ļaunumu» Solvitas Āboltiņas personā. Vecā jaunā priekšsēdētāja vēl prognozējamāk apsolīja turpināt virzīties uz gaišo tāli aizvien lielākiem soļiem (ne ar šādiem vārdiem, protams, bet ar šādu domu), un pie tā tad arī visi palika. Kaut nedaudz pasākumu atdzīvināja vienīgi premjere Laimdota Straujuma, kura solīja, ka Latvija nākamo četru gadu laikā ekonomiski apsteigs kā abas pārējās Baltijas valstis, tā latviešu iecienīto Īriju piedevām. Publika aplaudēja.