Riskantā Eiropas prezidentūra
Strauji tuvojas brīdis, kas oficiālā līmenī nodēvēts par vienu no nozīmīgākajiem notikumiem Latvijā pēc neatkarības atjaunošanas — Latvijas prezidentūra Eiropas Savienībā (ES). Vēsturiska pieskaņa notikumam, protams, ir — šī ir pirmā un, var gadīties, vienīgā reize, kad Rīga daļēji kļūst par ES galvaspilsētu. Nākamā šāda iespēja teorētiski būs ne agrāk kā pēc četrpadsmit gadiem, bet, kas notiks ar apvienoto Eiropu līdz tam laikam, var tikai minēt.
Savukārt, kas attiecas uz apgalvojumiem par prezidentūras ES nozīmīgumu vai stāstiem par to, ka tagad Latvija diktēs visas Savienības dienas kārtību, tad tie, protams, ir ievērojami pārspīlēti. ES dienaskārtība un lēmumu pieņemšana paliks tāda pati kā līdz šim un būs atkarīga no Savienības lielvalstīm, vēl jo vairāk tādēļ, ka pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā prezidējošās valsts funkcijas ir reducētas līdz ceremoniālam un formālam līmenim. Būtībā ES prezidentūra mazai valstij nozīmē tiesības uzņemt galvenos lēmumu pieņēmējus un pa starpām mēģināt iegūt kādu labumiņu arī sev, kā arī palielināt pārējās Eiropas interesi par sevi, savām tradīcijām, vēsturi utt. Neko īpaši daudz šī interese, protams, nepieaugs (cik daudzi zina, kas ir ES šobrīd prezidējošā valsts?), bet nu tomēr.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv