Vājais vai tomēr stiprais dzimums?
Sabiedrībā valda uzskats, ka sievietēm nebūtu jājaucas vīriešu sportā — smagatlētikā, bobslejā un dažādos cīņas sporta veidos. Savukārt bijusī rūjieniete, Rūjienas vidusskolas absolvente, tagad Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas 4. kursa studente INGA MĀLMANE tā nedomā.
Kāpēc tev patīk nodarboties ar vīriešiem piemērotiem sporta veidiem?
Jau skolas laikā man padevās daudzi sporta veidi, bet vislabāk patika skriet. Skrēju garās distances, braucu arī uz Valmieru skriet rudens krosus — viengad izcīnīju pat 2. vietu. Sākot studēt akadēmijā, parādījās vēl vairāk dažādu sporta veidu, kas man bija interesanti, un tā pēc kārtas sāku tos mēģināt. Vispirms sāku ar svaru stieņa spiešanu guļus. Pirmās sacensības bija Siguldā, jāspiež bija uz reizēm, un ieguvu 2. vietu — āķis bija lūpā. Tad pamēģināju sevi spēka trīscīņā, un arī tur 2. vieta. Tad izdomāju piedalīties Latvijas čempionātos un arī izcīnīju godalgotas vietas.
Universiādes cīņās vajadzēja noorganizēt komandu. Treneris izvēlējās arī mani, un sāku trenēties brīvajā cīņā. Nekādus augstos mērķus sev neizvirzīju, un to arī neviens neprasīja. Būtībā vajadzēja tikai iziet ringā, un pietika ar vienkāršu rokas paspiešanu. Starp sievietēm tas nav populārs sporta veids. Mums bija lielāka komanda, līdz ar to pārējās komandas vienkārši izspiedām ar kvantitāti.
Esmu arī spēlējusi regbiju LSPA komandā. Uz to mani savaņģoja kursa biedrenes.
Ar svaru bumbu celšanu arī sāku nodarboties tīri komandas dēļ. Pie manis pienāca trenere ar vārdiem: tu jau visur piedalies, nāc arī uz svaru bumbu celšanu. Sākumā pie medaļām netiku, bet pašlaik varētu cīnīties jau par 1. vietu.
Ar ārmreslingu sāku nodarboties, kad augstskolas 1. kursā mācīties sāka meitene, kura šajā sporta veidā ir jau augstā līmenī. Viņa tajā ievilka arī mani, jo nebija ar ko trenēties.
INGA MĀLMANE: «Ļoti muskuļotas sievietes, manuprāt, neizskatās estētiski — tas nav vajadzīgs. Pietiek ar fitnesa augumu.»