Jaunkundze ar vecmāmiņas pūralādi
Mūsu valstij maijs ik gadus atnāk ne tikai ar tiem svētkiem, kam lozungā ir, manuprāt, visos laikos un sabiedriskajās iekārtās nemainīgi svarīgi vārdi miers un darbs. Latvijai šajā mēnesī ir divi būtiski atskaites datumi, kam šogad pusapaļas jubilejas — 1. maijs pirms 95 gadiem un 4. maijs pirms 25 gadiem.
Tālajā 1920. gadā 1. maijā uz savu pirmo sapulci sanāca pirmais demokrātiski ievēlētais Latvijas parlaments — Satversmes sapulce, kuras 150 deputātus tā paša gada 17. un 18. aprīlī bija ievēlējuši 84,9% no balsstiesīgajiem Latvijas vēlētājiem. Par pirmo Satversmes sapulces priekšsēdētāju (ar 83 balsīm) kļuva vēlākais Valsts prezidents Jānis Čakste. Satversmes sapulces galvenais uzdevums bija izstrādāt valsts pamatlikumu (par Satversmi to jaunvārdā nosauca pazīstamais latviešu publicists un valodnieks Atis Kronvalds), tāpēc jau dažas dienas vēlāk, 5. maijā, tika izveidota komisija Satversmes izstrādāšanai, to vadīja deputāts no Satversmes sapulces kuplākās frakcijas (57 deputāti) — sociāldemokrāts Marģers Skujenieks. Pēc nepilnu divu gadu darba kopumā LR Satversmi pieņēma 1922. gada 15. februārī. Kā pagaidu parlaments Satversmes sapulce, kas apstiprināja arī Valsts karogu, Valsts ģerboni un Valsts himnu, darbojās līdz 1922. gadam, šajā laikā pieņemot 205 likumus un 435 lēmumus, tostarp ļoti būtiskos likumus par agrāro reformu (1920. g.) un naudas reformu (1922. g.).