Nasta uz pašvaldības pleciem var pieaugt

Karsti gāja Latvijas Pašvaldību savienības domes sēdē, kurā tika balsots par jauno pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modeli. Intereses joprojām ir dažādas — Latgales pusei savas, Pierīgai savas, mazie novadi jūtas apdraudēti, jo viņiem vairs nav paredzētas dotācijas kā līdz šim. Bija ļoti daudz jautājumu, balsojums sanāca gandrīz puse uz pusi, bet jaunais modelis ar vairākiem priekšlikumiem par uzlabojumiem pamatā tika atbalstīts. Rezultātā šo modeli pirmajā lasījumā pieņēma arī Saeima, nododot to izskatīšanai apakškomisijām. Valmierai jaunais modelis ir pieņemams, taču, domāju, visi ar to būs apmierināti tikai, ja valsts varētu atļauties izlīdzināšanas fondā ieguldīt 150 miljonus.

Vēl — Lielo pilsētu asociācija izvirzīja mani Latvijas Pašvaldību savienības valdē, kurā līdz šim darbojās Inesis Boķis. Strādāšu, centīšos. Tur, kur tiek lemts, ir jābūt klāt, pārstāvot lielās pilsētas.

Arvien aktuāls ir izglītības sistēmas finansēšanas modelis. Arī šajā jautājumā Rīgā iet karsti. Aizvadītajā nedēļā izbraukuma sanāksmē Valmierā skolas tikās ar Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvi — situācija tiešām ir interesanta. Modelis paredz diezgan daudz pārmaiņu, bet dažas no tām, manuprāt, nav pārdomātas un par tām vēl vajadzētu nopietni diskutēt. Nedrīkstētu būt tā, ka liela daļa finansiālo saistību atkal uzkrīt uz pašvaldību pleciem. Tas nebūtu godīgi, jo, ja valdībā jau runā, ka uz gada beigām atkal varētu nākties kaut ko konsolidēt un vispār nav zināms, kā nākamajā gadā ies, uz jauno modeli skatāmies ar bažām. Katrā ziņā tas skars ne tikai skolu pedagogus, bet arī interešu un pirmsskolas izglītības pedagogus, kuru lielākā daļa tiek finansēta no pašvaldību budžetiem. Jau minimālās algas pieaugums pašvaldībām prasīja lielus līdzekļus, un, ja būs gan minimālās algas pieaugums, gan jāmeklē līdzekļi pedagogiem, kļūst ļoti nedroši. Modelis varbūt ir labs, bet tam jāiet vienā solī ar citām reformām.