Visu var iemācīties
Uz Dikļu pagasta «Lielgreižiem» pie INTAS FOGELES ciemos pieteicos kā pie kartupeļu audzētājas, taču saruna par tupeņiem sanāca īsāka nekā par aitām, jo aitkopība saimniecībā, izrādās, izvērtusies par galveno nozari.
Kartupeļu par 20 hektāriem mazāk
Kartupeļus kā Breša zemniece Inta sākusi audzēt jau kopš 1993. gada, savulaik tie aizņēmuši pat 24 hektārus, šogad stādīti tikai četros.
«Noliktavas vēl pilnas ar pērnajiem kartupeļiem — esmu izkonkurēta, jo lietuvieši ved iekšā no Polijas. Vēl pirms pāris gadiem kartupeļus piegādāju piecu sešu skolu ēdnīcām, šajā mācību gadā vairs tikai divām, un tagad viena no tām atteikusi — uzradies cits sadarbības partneris. Daļa pērnās ražas būs jāatdod medniekiem, jo aitiņas pāri palikušās 6 — 7 tonnas līdz jaunajai ražai neapēdīs. Ganībās tās vēl netiek laistas — barības pietiek: ir labs siens, kartupeļi un graudi, ēdienkarti nedaudz papildināsim ar jauno zāli. Nevaram atļauties saimniekot prieka pēc, tāpēc galda kartupeļi šogad būs tikai 0,7 hektāros, lai aitiņas ir ko piebarot. Taču nu jau divdesmit gadus man ir stabils sadarbības partneris — Alojas cietes rūpnīca. Pagājušajā gadā cietes kartupeļu plāns tika pārsniegts dubultā, visus paņēma pretī, jo daudzums nebija limitēts. Šogad teica, ka jaunus piegādātājus klāt neņems, tikai bioloģiskos, jo bioloģiskajai cietei ir ļoti liels pieprasījums, un Latvija šajā ziņā augstu kotējas. Arī galda kartupeļiem bija ļoti laba raža — pāri 35 tonnām no hektāra, Marabellai pat pāri 40 ha. Raža glabājas konteineros apkurināmā pagrabā, arī traktoriņš to izcilāšanai iegādāts, taču tagad izskatās, ka pagrabā bezmaz būs aitas jāliek iekšā,» apzinoties nenovēršamās pārmaiņas saimniekošanā, saka Inta.
MĪLULIS. Šis kažociņa krāsas ziņā atšķirīgais jēriņš piedzimis mazmazītiņš un ir saimnieces Intas Fogeles no pudelītes izbarots. Anta Lūsas foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv