Puķu vāze vienmēr uz palodzes
«Kā esmu savā istabā, tā vienmēr ieslēdzu Latvijas televīziju, on-line klausos radio. Ir reizes, kad nopērku rupjmaizi un kefīru, bet vienmēr man uz galda vai uz palodzes ir puķes. Es atteikšos no kāda našķa, bet par to mārciņu nopirkšu narcišu pušķi un likšu vāzē,» saka valmieriete GITA OZOLA, kura jau desmito gadu strādā Normandijas salās. Viņas pagaidu mājas visu šo laiku ir Gērnsijas sala, un iepriekšminētais ir tas minimums, kas no latviskās dzīves izjūtas ļoti nepieciešams ikdienā.
Nepiedzīvoja treknos gadus
Gita darbā uz Gērnsiju devusies 2006. gadā. Rīgā izmantojusi darbā iekārtošanas aģentūras pakalpojumus, darba un dzīvošanas vieta bijusi rūpīgi sarunāta, tāpēc, prom dodoties, jutusies droša. Zinājusi, ka līdzekļi iztikšanai nepieciešami vien īsam brīdim, svešumā nokļuvušai, būs vieta, kur dzīvot, un darbs siltumnīcās. Gita smej, ka sākusi ar tomātu audzēšanu, novākšanu, bet tagad tos pašus tomātus jau salātos pasniedz klientiem viesnīcas restorānā. Pašlaik Gita viesnīcā ir gan istabene, gan klāj banketus viesnīcas klientiem, bet dažus vakarus nedēļā skrien uz citu darba vietu — tīra plašas ofisu telpas, sadarbojoties ar kādu uzkopšanas kompāniju.
GITA OZOLA ir viena no pāris tūkstošiem latviešu, kas dzīvo un strādā Gērnsijā. Jāņa Līgata foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv