Tas ir smags darbs
Tā par saviem četriem valsts galvenajā amatā pavadītajiem gadiem saka atjaunotās Latvijas ceturtais prezidents. Vīrs, kurš var atļauties teikt, ko domā, arī paklusēt, ja uzskata to par vajadzīgu. Valsts prezidents ANDRIS BĒRZIŅŠ pusstundu ilgā sarunā ar Liesmu.
Iespējams, šo atbildi par četrus gadus vecu vēsturi varam gaidīt tikai jūsu memuāros... Vai nokļūšana Valsts prezidenta krēslā jums, Andrim Bērziņam, bija pavisam nejauši un pat negaidīti norauts stopkrāns kāda aizkulisēs noteikti garāka plānota vēlēšanu scenārija viducī vai tomēr jau iepriekš zināms iznākums?
Tā vēsture droši vien ir astoņus gadus veca, jo toreiz Augusts Brigmanis man piedāvāja (kandidēt). Pirms četriem gadiem situācija tā sakrita. Katrā ziņā tas nebija mans iepriekšējs mērķis vai mana mērķtiecīga darbība, lai es kļūtu par Valsts prezidentu. Viss tā sakrita: Saeimas atlaišana, toreiz tā situācija bija visai īpatnēja.
Vai tomēr amatā esošam Valsts prezidentam kandidēšana uz otru termiņu nav gluži obligāta, pat spiesta lieta? Tagad daudzi nelabvēļi varēs droši apgalvot, ka Bērziņš pats ar lēmumu izstāties no cīņas ir zemu novērtējis personiskās valstsvīra kvalitātes, savu prezidentūru un tajā paveikto...
Katrs ir tiesīgs domāt, ko grib. Es domāju pats un arī attiecīgi rīkojos.
Kas bija izšķirošais jūsu lēmumam nekandidēt: nepietiekams balsu skaits Saeimā vai kādi pilnīgi citi apstākļi?
Tāds jautājums — tikšu vai netikšu pārvēlēts — vispār netika vērtēts. Vismaz personīgi to neesmu darījis. Vienkārši es uzskatu, ka šie četri gadi ir smags darbs un ka ir pienācis laiks izlemt, kā tālāk iet uz priekšu. Satversmē skaidri ierakstīts — (Valsts prezidentu) ievēl uz četriem gadiem. Maksimums ir astoņi. Tāpēc tur spriest, cik un kā... Es vados pēc Satversmes.
ANDRIS BĒRZIŅŠ
Valsts prezidenta kancelejas arhīva foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv