Vējš atnesa Vējoni!
Vakar Latvijā bija vējains laiks... Vējoja spirgts vējiņš zaļā dabā. Zīmīgi, vai ne? Šo ievadu noklikšķināju uz datora taustiņiem vienpadsmitos, stundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes sākuma, kad bija sākusies svarīgākā politiskā spēlīte 12. Saeimas laikā — atjaunotās Latvijas piektā Valsts prezidenta vēlēšanas. Skaidrs, izņemot četras izvirzītās personas, nebija pilnīgi nekas.
Nevaru apgalvot, ka vakardienas rīts katram vidējam pilsonim, pat mūsu valsts iedzīvotājam šķita svarīgāks par vēl pavisam neseno dienu, kad PČ hokejā mačā pret Franciju izšķīrās Latvijas izlases liktenis augstākajā divīzijā. Varbūt kļūdos, varbūt ne. Jo reāli ar Valsts prezidentu dzīvajā viņa darbības laikā, ja paši šo iespēju nemeklējam, mums sanāk tikties ne jau katram, un valsts pirmās personas padarītais vai nepadarītais četru vai astoņu gadu termiņa laikā mūs bieži vien tieši neskar, lai cik skaļi šie notikumi būtu valsts vēsturē kopumā. Kamēr Valsts prezidentu nevēlam mēs paši, t.i., tauta, tikmēr šādai lietu kārtībai ar visām no tā izrietošajām sekām neko pārmest nevaram, tāda vienkārši ir de facto. Varam balsot interneta portālos, varam vākt parakstus uz ielām, bet reāli valsts pirmo personu izvēlas tie 100, kuri pa dažādiem ceļiem un ar stipri vien dažādiem publiski deklarētiem mērķiem un klusiem privātiem nodomiem nonākuši Saeimā. Kā no simtnieka izdosies politiskajā tirgus placī salipināt vienā pikucī vismaz 51 balsi, tā būs!
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv