Sarunas virs Valmieras jumtiem
Viņsvētdien, kad Svētā Sīmaņa baznīcā pēc renovācijas atklāja torni, svinīgajā ceremonijā tika sveikti vairāki vīri, kas te savu roku pielikuši. Tā nu sanāca, ka aprunāties dabūjām tikai krietnus 30 metrus virs zemes — vispirms pie pulksteņa mehānisma, pēc tam jau torņa skatu laukumiņā, no kurienes uz visām debess pusēm Valmiera kā uz delnas redzama.
Kad gadi nav šķērslis
Sirmais pulksteņmeistars ANDREJS SALNĀJS, kura pārziņā jau četrus gadu desmitus Svētā Sīmaņa baznīcas torņa pulkstenis, līdz savai darba vietai ticis bez lielām pūlēm. No šejienes jau uz Valmieru var skatīties no augšas...
Cik jums gadu?
74. No tiem vismaz 40 gadus strādāju par pulksteņmeistaru tepat Valmierā. Gandrīz tikpat ilgi darbojos arī ar šo pulksteni, ko 1855. gadā, kā te stāv rakstīts, izgatavojis meistars Felske.
Cik šādu nopietnu pulksteņu jums savā mūžā nācies remontēt?
Vienu. Šis ir vienīgais.
Kuras tās vārīgākās vietas Svētā Sīmaņa laikrādim?
Lūk, šīs trosītes. Agrāk tās vija no kaņepājiem, tagad, lūk, rezervē jau ietīta sintētiskā aukla.
PAR ABIEM KOPĀ — 151! Kopējai bildei piestājuši (no kreisās) Svētā Sīmaņa baznīcas torņa zvaniķis Vilis Alksnis un torņa laikrāža meistars Andrejs Salnājs. Sanākusi īsta klusā daba ar baltu pojenes ziedu un zvana auklu...
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv