Dabisko pļavu vērtības izzinot
Šogad līdzās citiem dabas gada simboliem, ko noteic biologi, ir nosaukta arī Gada dzīvotne. Šajā godā ir celta dabiskā pļava ar bioloģiski vērtīgajiem zālājiem. Tādēļ nebija šaubu, ka «pēdējā laikā visbaudāmākajam muzikālajam priekšnesumam», kā par to var lasīt neskaitāmās atsauksmēs, «Dabas koncertzālei» šovasar bija jānotiek tieši dabiskajā pļavā.
Ziemeļvidzemē par augu daudzveidību visvairāk saglabājušo tiek uzskatīta pļava pie Drusku kalna. LU Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes docente Solvita Rūsiņa (viena no šī pasākuma zinātniskajām vadītājām): «Drusku pļava ir viena no maniem etaloniem, uz kuru vienmēr studentus aicinu atbraukt. Šeit pēc visām augu sugām ir absolūti dabiska, pat perfekta pļava.»
Pasākuma zinātniskajā daļā, lai par dabīgo pļavu vajadzību mēs aizdomātos nopietnāk, bija izveidotas 20 darbnīcas. Tajās zinātnieki, sabiedriskie palīgi ne vien stāstīja, bet arī aicināja līdzi darboties, kļūt par pļavas saimniekiem. Te daudzi atcerējās, kā izkapts, zāli pļaujot, jātur, kā sienu zārdā likt. Dažādos stendos pašiem nācās meklēt atbildes uz jautājumiem par palīdzību pļavai: vai tā bieži jāpļauj, jāmēslo? Pie augu attēliem ar ierastajiem nosaukumiem varēja pierakstīt viņa pusē vien zināmo. Piemēram, baldriānu dažviet sauc par mierekli. Bija izpļautas taciņas pie retiem augiem. Sabiedriskā palīdze Jekaterina Matuko stāstīja, ka šajās pļavās dažviet vienā kvadrātmetrā saskaitīti tuvu pie 30 dažādu augu. Latvijā rekordskaitlis esot 54, bet Igaunijā — 72. Starp retumiem Drustos varēja skatīt arī nesmaržīgo zaļziedu naktsvijoli, kas ierakstīta īpaši sargājamo augu sarakstā. Te arī saudzējamā divlapu orhideja. Bija uzaicinājums sameklēt smaržzālīti, kas pēc paberzēšanas pirkstos smaržo ilgi. Augā esošais kumarīns faktiski ir viens no galvenajiem smaržas devējiem siena gubai.
IEINTERESĒT. Arī tie, kas bija braukuši tikai uz koncertu, zinātnieku darbnīcām vienaldzīgi garām negāja.
Ārijas Romanovskas foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv