Mūsu summa ir mūsu valsts
Lielu sabiedrības sašutumu pagājušonedēļ izraisīja Liepājas tiesas spriedums. Tēvs un dēls, Jevgeņijs un Oļegs Smirečanski, ilgāku laiku seksuāli izmantojuši mazu meitenīti. Viss sācies, kad meitenītei bijuši pieci gadiņi, un kopumā ildzis apmēram piecus gadus... Abiem pedofiliem piespriestas divsimt stundas piespiedu darba un probācijas uzraudzība.
Šis tiesas spriedums publiski nav pieejams. Tas, protams, liedz precīzi, pilnvērtīgi komentēt notikušo. Varu paust tikai savas vispārīgas domas.Cilvēciski šāds spriedums man nav saprotams, ar prātu aptverams. Nepiespriežot cietumsodu, kāds tos pedofilus divās paaudzēs — tēvu un dēlu — ir dikti pažēlojis, pasaudzējis.Pat noziedzīgajā pasaulē ir savi «tabu», savi morāles principi, un tiem, kuri darījuši pāri bērniem, cietumā nereti nākas izbaudīt uz savas ādas arī ieslodzīto «piespriestos» sodus. Agrāk pedofiliem, cietumā nonākušiem, pat tika «piespriests» un izpildīts «nāvessods».Nākas dzirdēt, ka Latvijas cietumi ir piepildīti. Tāpēc laiku pa laikam kādus izlaižot brīvībā pirms soda izciešanas termiņa beigām. Arī tiesu darbā esot manāma tendence — kad vien iespējams, piespriež ar reālu brīvības atņemšanu nesaistītus sodus. Dažkārt dīvainus, neizprotamus spēles noteikumus diktē Eiropa. Arvien mazāku autoritāti Latvijas juristu aprindās bauda Eiropas Cilvēktiesību tiesa. Tās spriedumi nereti liek secināt, ka noziedznieki un viņu tiesības ir svarīgāki nekā viņu upuri un upuru tiesības. Cilvēktiesības nereti tiek pārprastas, pārspīlētas. Piemēram, vēl nesen pederastija un lesbiānisms pret nepilngadīgo bija skaidri un gaiši ierakstīti Krimināllikumā. Vairs nav. Izskatās, ka drīz vien varētu pienākt laiks, kad krimināli sodīs to, kurš pederastu ir nosaucis par pederastu.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv